fadu - March 26th, 2004

Subject:	nu tāda parasta diena ...
Time:	08:43 pm

Visgrūtākais mirklis ir tieši pēc pamošanās – viens apmulsuma brīdis, līdz es skaidri apzinos, kas es esmu un kas es biju. Tad pamostos, bet vēl nenāku pie sajēgas. Tas ir mans krusts - varu maz gulēt, bet nevaru agri celties.
Vēl kāds mirklis, nopūšas un skaidri saprotu, ir laiks - Iesim pārkāpt likumu…
Tad sākas tas , kas parasti sākas - skatos, kā paiet laiks, kuram vajadzētu saukties par labāko manā mūžā. Nekā jauna nav šai pasaulē. .. Kolektīvs , kas profesionāli prot pārvērst izmisīgu situāciju par bezcerīgu. Šefs, kas uzskata, ka viss kas nav paralēli vai perpendikulāri – tas vienkārši mētājas un veido haosu.
Pikantākais tematiņs apspriešanai darbā - ;o)))…”A vot interesanti, kāpēc ja orgasms, tad sapnī, bet ja caureja – tad īstenībā?”… nu nosmējos!!! To pat izstāstīt praktiski nav iespējams ;o))
Bet visumā parasta diena, tāda ka visas. Nu izņemot to, ka e- kaste atmeta atpakaļ manu darbiņu brīvdienām un nācās visu to kaudzi stiept uz māju.
Bet strādāt šodien, to gan nē… manī iestājās tāds dvēseles filozofisks stāvoklis, ko mans mammucis sauc vienkārši par slinkumu. Sēžu un atkal peldos savos sapņos ;o) Tā nu viņš ir - citiem ir plakana pēda vai blaugznas, bet man ir fantāzijas

Kur es to lasīju - Karnegi iemācīja mūs smaidīt, Mērfijs mūs pārliecināja, ka tas nepalīdzēs (c)

comments: 4 comments or Leave a comment