fadu - March 10th, 2004

Time:

07:43 pm

Tāds stulbs jautājums – tas dedzina dvēseli un laužās uz āru. Jau kuro reizi darbā pēkšņi tāda muļķīga neērtības un neveiklības sajūta, kā jau parasti, kad redzu, cik klaji kāds ar mani manipulē. Pie tam mēs abi to zinam. Varbūt tieku pārbaudīta uz izturību? Kāda jēga? Manu rīcību var jau uz priekšu paredzēt. Diagnoze – izpalīdzības sindroms. Tā ir slimība, kura pielīdzināma alkoholismam. ;o( Man lūgs un es darīšu, labi zinot, ka vienkārši esmu izmantota. Kāpēc gan lai nepārsteigtu pasauli un nepateiktu ar mīļu smaidu - Iztiksi… Kas varbūt vieglāks … tikai, vai maz tas ir iespējams?;o(

Pēdējā laikā sapņus vairs neskatos, tur rāda tādu drazu..;o)

comments: 8 comments or Leave a comment

March 10th, 2004

Time:

09:07 pm

Tikko ienāca prātā…;o)

Iziet no rīta pa dzīvokļa durvīm ar vēlmi saplosīt visu pasauli gabalos un ..satiekot uz trepēm rudo kaķi pakasīt to aiz austiņas, uzsmaidot, - Kā sviežas, mazais…? ;o) Man liekas, tas ir tik sievišķīgi…, vai ne? ;o)))

comments: Leave a comment

March 10th, 2004

Time:

11:51 pm

...Esi maigs, ja mīlēsi mani. Jo katra reize ir pirmā. Ar Tevi. ..
Zini, es Tevi aizmirsīšu. Jo aizmirstas viss un pat tas, ko aizmirst it nemaz negribētos. Pat tas, ko gribētos ierakstīt sevī kā skaņu celiņus platē un atskaņot atkal un atkal. Mēs neesam ilgtspējīgi. Mēs pazūdam un atkal atrodamies, taču nemitīgi kaut ko pazaudējam un nekad vairs nesameklējam...
...Tikai vēl reizi pieskarties Tavai rokai. Tikai vēl reizi sajust Tavu roku uz sevis. Tikai vēl reizi Tavu siltumu nojaust. (c)

comments: 8 comments or Leave a comment