fadu - February 23rd, 2004

Time:

06:27 pm

Vakardienas kašmars joprojām acu priekšā…
Izčekoju pēdējos mailiņus… un te mums abiem, ar to es domāju sevi un datoriņu, aizrāvās elpa… ;o))) Droši vien, tika skartas cietā diska tikumīgās jūtas…, kas izsauca sprieguma strauju maiņu…..Nu es jau to pārdzīvoju, ne tas vien tiek lasīts… bet datoriņam tas bija par daudz… Sekoja viegls purkšķis un viss nodzisa. Absolūti viss ;o) Monitors, printeris, skaļruņi….pat smadzenes – tās vienkārši nojūdzās…;o( Vienīgi tumsā spīdēja peļuka sārtais puncītis… Kaut kur tai kastē glabājās mans divu dienu darbiņš…kuram dega visi pieļaujamie termiņi ;o(
Rušinoties vados zem galda ar skumjām atcerējos tās pāris reizes, kad dienas laikā bija iedomājos nosūtīt darbiņu uz darba e-kasti… Nu tam visam bija zudusi jebkāda jēga. Pēc brīža, strādāja viss izņemot smadzenes… tās joprojām palika komā. Tur vairs neko nevarēja darīt –vakars bija norakstāms ;o( Zvanīt datorpuikam pusvienpadsmitos nebija nekādas jēgas un diez vai tas būtu labais tonis.
Pusastoņos šis jau žāvājās otrpus telefona… Pēc dažiem jautājumiem uz kuriem, atbildēju kā mācēju, skanēja… “pagriez smadzenēm dupsi, izrauj melno kontaktu… tagad turi… kad teikšu spraud atpakaļ…”.
Nu ja protams… ;o) Mans gods tika glābts…;o))))
Tad nāca doma… kaut kur svētdien to jau esmu dzirdējusi…. Nu ja… Amalija, kurš gan cits…;o) zināja, ko teica … lai rauju to kontaktu telefonam no pakaļas… Kas būtu domājis, ka tas ir tik svarīgi – pareizais kontakts ar pakaļu…? Dzīve mēdz pārsteigt…

comments: Leave a comment