Tā …liekas esmu slima. Laikam būšu beigta. Tas organisms, par kuru es te visu laiku biju norūpējusies klepo un sāpina mani… pārsvarā galvu. Nu ja, protams, galva ir mana vājā vieta…;o)
Pastāv divas varbūtības. Vai nu organismam lēni dolec un tās visas manas slēptās vēlmes piepilda galīgi nelaikā, vai nu tas man smalki atriebjas novirzot vārguļošanu uz wiikendu. Šoreiz neder abi varianti ;o( Visa mana iekšēja būtība skaļi protestē klepojot un atrodas pastāvīgā konfliktā at ārējo vidi. Vai otrādi, ārējais vides haoss ir skāris arī iekšējo būtību. Iekšā briest kaut kas nelāgs un man tas nemaz nepatīk… Negribu! ;o(
Pie tam, tam ko es saucu par galvu bija paredzēta zināma pielietošana brīvdienās – māja pilna ar papīriem un darba ir tik daudz… Kaut gan, kā lai to ņem, varbūt tā vienkārši ir slinkuma ārējā izpausme un vienkārši paliek “nelabi” uzmetot acis tiem papīru kalniem. Nu to es vēl varētu saprast un pieņemt. Nu dēļ slinkuma galu neviens nav dabūjis… Vismaz kāda cerība…;o) |
