…Nu tā. ;o) Vakar pēc tam, kad paziņoju Tantukam , ka iru nikna … tāda arī paliku… Un bija taču iemesls, vai ne? ;o)) Ko var darīt 10 dienas ar sakarīgu braucamo, lai savest to kārtībā? Atzīšos godīgi, tāds dvēseles stāvoklis nepatika, … laikam jau atkal aizrāvos un man jau arī nepiestāv. Bet Ķirsi vajadzēja dabūt atpakaļ … un līdz ar to sāku rītu ar to, ka aizsūtīju puikām vienu SMS – nu ne vairāk par sešiem vārdiem…īsi un kodolīgi ;o) Uh!!! – nekā krimināla, bet no sirds ;o) Un bija tā vērts! jo kas to zina, cik ilgi jamie vēl manu Ķirsi marinētu. Burtiski pēc 20 minūtēm atslēgas bija man rokā un tas sārtais klaidonis arī… ;o))
Nu pirmie iespaidi… ar Mazūlīti nav ko salīdzināt, dūc kā bitīte, stūre ir tik viegla, ka bailes, sajūgs liekas tik smalks, ka vēl īsti neesmu pie tā pieradusi, gaita viegla kā pūciņai… nu vēl visu neesmu ievērtējusi, bet sākums man jau patīk ;o) Jā, tās dažas švīkas krāsā, kas likās aizdomīgas , noklātas perfekti un nopulēts arī uz goda. Kur tās atradās zinu tikai es un tas būs mans noslēpums, labi? ;o) Nu pēdējais, kas palika , rītvakar ielikšu signalizāciju, jau sarunāts…;o)
Vakarā vēl reizi parunāju ar kaimiņu no augšas, vienojamies, ka viņš manu stūra dīvānu aizvāks 26 datumā. Viss notiek… Ak ja, vajadzēs meklēt jaunu servisa puiku, šim es vairs Ķirsi neuzticēšu, man pietiek ar vienu reizi…
Viss, atskaitījos ;o) |