No rīta jau zināju, ka vakars man patiks ;o) Tas ir visiem, kas ir iemanījušies dzimt piektdienās… tas aizrauj un pēc brīža jau visa istaba ar skumjām acīs vēro, to cik lēni kust pulksteņa rādītājs… Tad uz dienas beigām mēģināju izstāstīt darba devējam visu ko es domāju par tām cipariņu kombinācijām uz monitora… Acis viņam ar katru brīdi palika apaļākas un apaļākas… es atkal izplūdu savās fantāzijās…ha, pārbaidīju gan ;o)) man tas vienmēr jauki izdodas ;oDD. Tad bija pulkstenis 17:00 un es atjēdzos uz galda… spēlēja kluss meldiņš un mani minūtes 20 mīcīja divas prasmīgas rokas. Tad, kā parasti minūtes 20 pilnai relaksācijai un es varēju pasapņot par ko tādu… ko jums noteikti nestāstīšu ;o))) … Tai brīdī mani pamodināja kāds zvans, kā parasti mans viedoklis netika prasīts… un jau pēc minūtēm 15 atrados kādā omulīgā kompānijā, dārza vidū ar kupošu grillētu lasi rokās ;o) Tāds spontāns atvada baļļuks… ;o) Kāda auna zvaigznājā dzimusi būtne svinīgi atvadās pirms kāpiena uz … Kazbeku, liekas. Nu rīt ap šo laiku viņai gandrīz jau jābūt kalnā… nu es tā domāju. Mani iebildumi, par to , ka tai apvidū liekas plūdi, netika ņemti vērā… jo plānots kāpt kalnā, nevis plunčāties pa apakšu ;o) Nu lai tā būtu… katram gadījumam ieteicu virzīties vienā virzienā uz augšu un tad ātri, ātri uz leju … jo mums , kā ēst vajag otru tusu . Apkārt trakoja putni un pavasaris. Es jau no rīta zināju, ka vakars man patiks ;o))
P.S. Priekš kam man vajadzīga Abrene?. Es viņu negribu… ;o/ |