Pusdienas laikā laidu kādam opelītim no pakaļas. Domas kaut kas sievišķīgs un ļoti pavasarīgs. Tad pēkšņi kāds krekšķis, skaņa tāda, kā plīstošai olu čaumalai… .. spēriens pa bremzēm… Mazā noraustījās un apstājās , kā iemieta. Bailīgi kāpju ārā … prātā visas bijušās probas, garāžas vārti, norauta koka miza, kanalizācijas lūka… man liekas tūlīt būs nelabi…
Vaaaau…super. Mēs ar mazio dzīvi un neskarti! Toties opelītis, kas tikko mierīgi ripoja pa priekšu… Neviens nesaprata, no kurienes te pēkšņi krustojumā parādījās šis Wolksv, ko tas vispār te gribēja… Paskats bija par rubli! Nabagam priekšējās durvis bija iedzītas līdz pusei salonā, opelītim lupatās trešā daļa no purna…
Kas raksturīgi. Abām mašīnām pie stūres sēdēja dāmas. Tās tagad mīņājās blakus saviem mīluļiem un droši vien joprojām bija nesaprašanā par to, kas te ir noticis. Nu protams, Wolksvagenam bija priekšroka, bet tikko viņa te nemaz nebija…, no kurienes šis te vispār parādījās, tādā laikā un tādā vietā?
Kad man beidzot doleca, ka es te esmu ne pri čem… nesos prom ko kājas nes… un joprojām nesaprotu, kam krustojumā ir priekšroka , ja abām mašīnām pie stūres sēž sievietes… |