| ir uz plaukstas tāds punkts, tūvāk locītavai, kur pieskaroties ar lūpām tu jūti, ka vairs nav spēka atrauties.. varbīt tāpēc ka tur asins cirkulē ... tas ierauj, kā akacī... arī skatoties bezdibenī... acis meklē kādu punktu .... un tad pasaule sāk lēni griezties apkārt, un tad tu atrodies tai virpuļa centrā... un nav tāda spēka, kas tevi atrautu... un debesīs... kad mēģini saskatīt ko mākoņos... tev nekad negribējās gados 6-8 ienirt mākonī, vai palidot virs koku virsotnēm... un tā klusā sajūsma tikai no vienas domas, tā nelika sajust sevi kādā citā dimensijā? ...nē? žēl... mēs tur tiktos ;o) |