| Čunčurs ir ... bija viens bezgala omulīgs un apaļīgs džekiņš, strādāja par ārstu reanimācijā ar kuru braucām uz Korsiku ... Tā kā runāja viņš to nevarēja nenoklausīties ... KATRU rītu viņš nēma autobusa mikrofonu rokā un sāka stāstu par savien nakts piedzīvojumiem... tas parasti sākās tā " un tagad, mīļā draudze, atļaujiet jums izstāstīt savu sāpi... " Stāsts nekad nebeidzās ātrāk par pusstundu un mēs vijām līki nosmējušies... Pāris nedēļas atpakaļ atradu viņu draugos - neatsaucās... Un tad izrādījās, ka mēneša sākumā jau apglabāts. Tad man vēl teica, ka notiek izmeklēšana... Dīvaini, bet viņš bija tik spilgts un vienreizējs, grūti aizmirst |