Kas par dienu!
Nu beidzot esmu mobila. Mazulīte pāris reizes nošķaudījās, nedaudz papukstēja( vienu vārdu sakot, pateica visu, ko par mani domā) un tad sāka dūkt, ka bitīte. Protams, mums bija piesalusi stāvbremze un ierūsēja dažas skrūves… bet tas viss ir nieks. Pēc piecām minūtēm jau atcerējos, kur kāds pedālis, ko tas nozīmē un arī kā jāslēdz gaismas…;o) Liekas, mēs vēl rullēsim! Pretī pavasarim .;o)
Nu mazā stāv zem loga un priecē manu maiguma pilnu skatienu. Mēs tik skaisti un eleganti, mīļi un jauki… ka es vienkārši nesaprotu, no kurienes man vispār bija ienākusi tāda doma, par kādu citu… Protams, mēs vēl neesam apdrošinātas, bet ar manī jau nekad ne par ko nevar būt drošs.
Da es te visu dienu varu piedziedāt par viņas jaukumiem… tā ka ar to beigšu, kaut gan domās visu laiku esmu tur…blakus savam mazam “brīnumam”. ;o* |