es biju dīvains bērns, visi pārmetumi manā adresē tika uzņemti ar spītīgi sakniebtām lūpām... un es varēju nedēļu divas nerunāt ar cilvēku dēļ niecīga pārmetuma savā adresē ... ;o) pati mocijos un neko ar sevi padarīt nevarēju
Māšuks mani ātri atkoda ( laikam, tie paši gēni) - viņa vienkārši neņēma manus erkšķus galvā, nāca klāt it kā nekas nebija noticis un turpināja "draudzēties"...;o) es parasti vēl pieklājības labad nedaudz papukstēju un tad atviegloti iesaistijos...;o))) Psiholoģe!! #$@#%^#$#... Šī tagad skolotāja, laikam viņai tas ir asinīs ;o)) |