Recent Entries Archive Friends User Info

• *
• 2/28/09 12:35 pm
• bija 3:40.. un mani modināja rīta skūpsts..
  ehh.. tik dikti ilgojos..
• 0 commentsLeave a comment

• 2/26/09 02:24 pm
• Es būšu pirmā, kuru piebeigs koju istabiņa.. :D Tas jau vairs nav normāli.. visa vienos zilumos.. Kā pakusties, tā atsit kādu ķermaņa locekli pret kādu no mēbelēm.. To jau vairs nevar izskaidrot ar tizlumu, tas kaut kāds ūbertizlums. :D
  gaidiet mani mājās, būšu mazliet apdauzīta! :D
• 1 commentLeave a comment

• cik tad var!
• 2/26/09 11:18 am
• Es tak neesmu nekāda malā sēdētāja.. patīk iet, smieties, patrakot, bet nu jau ir par traku!!! Nu cik tad var!! On va feter!?! Katru vakaru? Nu, nē, es atvainojos. Man jūs, itāļi, spāņi un franči, jau esat apnikuši! Vai jums nepastāv stāvoklis, ko dēvē par mieru un klusumu?
• 11 commentsLeave a comment

• ņem to visu vieglāk???
• 2/11/09 06:45 pm
• Piecelies ar domu - priekšā smaga diena. 4 lekcijas svešā mēlē! Ilgi saņemies, lai izlīstu no gultas, jo miegs vēl lipina acis ciet, tad cīnies ar savu nožēlojamo gļēvumu un liec sev saņemties, rīta kafija un maizīte un uz skolu prom! Un tavu brīnumu, lekcija nenotiek! Prieks, ka nebijām vienīgās muļķes, kas cēlušās. Brašā solī devāmies atpakaļ uz māju pusi.
  pasēdēju. apēdu maizīti. Saņēmos un iestāstīju sev, ka es visu varu un atkal devos mācību meklējumos. Tavu brīnumu, uz šo lekciju ar pasniedzēja izdomājusi neierasties!!! Man taču ir vienalga, ka jums ir streiks illimitē, kas laikam nozīmē - gribu nāku uz darbu, negribu - sēžu mājās un kasu kāju. VAR TAČU IZLIKT KKĀDU PAZIŅOJUMU!!! :@
  velkamies atpakaļ.
  izvāru cīsiņus. paēdu. paspēju pievērt acis (diemžēl) un tad jau pienācis laiks nākamajām divām lekcijām. Šoreiz manī ir cerība, ka nenotiks. Antipātijas pret spāņu valodu. Gādām, gaidām. nasing speš`l. nekas nenotiek. ha! Muļķe esmu! Sajaucu kabinetus pirmajai lekcijai, kas šodien notika! :D tā nu es šodien tiku tikai pie spāņu civilizācijas, kas maigi sakot bija briesmīga. Nesapratu neko. nu gandrīz neko. nu to daļu, kas bija spāniski točna nesapratu. :D ehh. kam tagad viegli!
• 3 commentsLeave a comment

• Sprīdīša brīvprātīgā trimda. Memuāri.
• 2/10/09 12:07 am
• 6. sērija
  Pēdējo dienu stāsts.
  Ir noticis daudz, bet tajā pašā laikā nekas. Tu vēl joprojām klīsti neko nesaprotot, maldies un cīnies ar ilgām pēc mājām, pēc mīļajiem. Bet es jau esmu stipra. Jā, esmu gan! Zinu, ka izturēšu.
  Piektdien aizbraucām uz centru. Pastaigājām. Vispār jau tāda smuka un mīlīga pilsētiņa. Un jā.. katedrāle. Tur ir spēks. Tiešā nozīmē. Ieej iekšā un jūties niecīgs, bet apkārt viss tāds varens. Noliku svecīti. Piemiņai. Mēģināju atvadīties. Grūti.
  Sestdien bija kino. Leonardo un Keita. Smagi. Domājamais gabals. Un tādus šeit nav labi skatīties, jo domas uzdzen depresiju. Brīžiem liekas, ka labāk būtu izslēgt opciju „domāt”.
  Vēl mūs sašķiroja. Tikām avanceé līmenī, kas nemaz nav peļami, ņemot vērā, ka iekš superieure nav neviens ERASMUSnieks. Šodien bija pirmā lekcija. Neteiksim, ka baigi viegli. Tempi tādi paveikli.. maigi sakot.. :D Biedri? Dažādi. Ir daudz spāņu meitenes, kuras jau iepriekšējo semestri te mācījušās tikai zemākā līmenī. Tās pašas, kas pa kojām bļaustās. Neiet pie sirds tas viņu temperaments. Ķīnietes. Daudz. Un nevar saprast, ko viņas runā, jo tas ir ar tādu ķīnisku akcentu!!! Tad poļu meitenes. Viena jauka otra nepatīk. Vienkārši cilvēks nepatīk jau no paša sākuma. Deguns gaisā, esmu tik kruta utt. Likās, ka pat tai otrai poļu meitenei viņa nepatīk. Tad ir čehietes, kuras liekas foršas, bet neko vairāk arī nevaru pateikt. Un rumāņu meitenes. Gaumes nekādas. Absolūti. Tas tiešām ir briesmīgi, bet vispār viņas tur vienas no jaukākajām. :) ā.. Amerikānietes vēl ir, runā viņa nu ļoti amerikāniski. :D vēl neesmu iepazinusies, bet gan jau! Puiši? Itālis. Doktors. Ļoti jauks. Tāds pozitīvs un pretimnākošs. Un Vjetnamietis, kuru arī ir grūti saprast. Vēl ir mūsu jaukie ungāru frīki. Jā. :D par viņiem gan jau vēlāk būs cits stāsts. :D
  Bija smaidīgā diena. Mani iepriecināja. Ar visādiem sīkumiem. Murkšķis lēnām apgūst franču valodu. :D tik jauki! Sirsniņai ir labā sajūta. :) mīl.
  Tagad ir vētra. Ja turpinās tā pūst, rīt līdz skolai netiksim. Neraudāšu. :D
  Atkal ēst gribās. Tas tiešām ir nesaprotami. :D
• 2 commentsLeave a comment

• Sprīdīša brīvprātīgā trimda. Memuāri.
• 2/4/09 10:13 pm
• 5. sērija
  Piektā diena. Sprīdītis turpina savas gaitas svešajā zemē. Esmu jau pieradusi ķepuroties. Eju, prasu, pārprasu.. Vēl jau te haoss. Un tā vien liekas, ka tik ātri tas viss nenokārtosies.. Bet pie visa jau pierod..
  Šodien ar Ievu mēģinājām salikt savu lekciju sarakstu.. tas tiešām ir sarežģītāk nekā bijām domājušas.. :D Nepietiek ar to, ka pārsvarā viņiem te ir diezgan sausi priekšmeti, bet tie, kas šķiet daudzmaz interesanti, pārklājas ar citiem interesantajiem. :D Likteņa ironija. Metām mieru tā arī līdz galam netikušas. Patiesībā man šķiet, ka līdz galam vēl nemaz nebija iespējams tikt.
  Rīt lielā diena. Šķiros mūs pēc labuma. :D tas ir, pēc valodas līmeņa. :D Negribās jau izgāzties un darīt kaunu Makarovai un Vaišlei.. derētu pamācīties, bet slinkums dara savu arī šeit. Gan jau būs labi. Īsti jau nemaz nezinu, ko mācīties.
  Vēl es ēdu. Daudz. Mājās pārbrauks liela, resna Elīna. Kā Ivars teiktu – erotiski tukla tuklgaucka. :D parasti stresā badojos. Francija uz mani dīvaini iedarbojas. :D
  Palasīju mīļās ziņas.. nu, ne jau tvnet. :D īsziņas. Sasmaidījos. Paldies Tev.
  Labunakti, murkšķi. :)
• 0 commentsLeave a comment

• Sprīdīša brīvprātīgā trimda. Memuāri.
• 2/3/09 10:45 pm
• 3. sērija.
  02.02.09.
  Likās, ka šodien visam ir jāatrisinās. Visam BIJA jābūt labi.. bet nē... mums bija lemts pabojāt jau tā sabojātos nervus. :D
  Uzņēma mūs jauki. Tiešām. Prasīja, vai viss labi un tā. Atbildē – NĒ! Man nav kur dzīvot. Tāda maza mazītiņa problēmiņa. :D nokārtošot? Kā tad! Liek man braukt vienai ar lielu koferi uz otru pilsētas malu. Labi ka sniegs sniga. Ziniet kā, tā jau dabas katastrofa. Autobusu satiksme slēgta. Es ar savu koferi varu doties apkaļ un vēl vienu nakti pavadīt Ievas istabā.
  Vismaz silts pusdienas bija. Jā, pica. Mhm. Un meitenes daudz mantu atstājušas. Beidzot pie kafijas tiku. Laikam, ka tas man bija ļoti vajadzīgs. Pēkšņi sajutos daudz, daudz labāk. Gatava rīt iet un viena cīnīties par izdzīvošanu! :D
  Amjēna saturies!
  
  
  4. sērija.
  03.02.09.
  Rīta cēliens. Stīvi kauli un sāpoša spranda. Mazās brokastiņas un es jau kārtējo reizi ar savu čemodānu dodos kaut kur. Šoreiz man par brīnumu es pat netiku ārā no rezidences.. :D man patīk Moo (vai kā viņu tur sauca). Viņš tak jauks ir. Man ir atrasta istaba šepatās!!! :D tavu prieku. 
  Veicu jau pirmos maksājumus un tā.. viss kārtībā. Esmu savā 215 istabiņā. Tikpat mazā kā visas pārējās. Tādā pašā ar dīvainu gultu, ar podu dušā, ar dīvainu izlaižamu galdiņu. Mazā, mazītiņā istabiņā, bet toties savā. Sava istaba (Virdžīnija Vulfa).
  Vēl šodien nopirku busa kartiņu, tā kā droši varu braukāties, un tagad man arī ir studenta apliecība! Kruta esmu! :D un jā. INTERNETS! Lēns, bet ir. Skype gan nav. Nezinu, kāpēc te bloķēts.. kkāds idiotisms.. :D tie franči.
  Tagad jāmauc migā. Rīt jāsāk domāt par mācībām. Beidzot. :D
• 3 commentsLeave a comment

• Sprīdīša brīvprātīgā trimda. Memuāri.
• 2/3/09 08:32 pm
• 1. sērija.
  31.01.09.
  Mēs varonīgi cīnījāmies. Pieveicām lidostas labirintus, atradām vilcienus, izlūkojām stacijas krustceles un PAT atradām īsto ceļu īstajam vilcienam. Mēs bijām varones. Un varones veiksmīgi nonāca Amjēnā. Varones atrada īsto autobusu un smaidot devās pēdējā cīņa. Nepaveicās. Kāds idiots bija izdomājis, ka manas kojas ir otrā pilsētas malā.. viss jau būtu pieņemami, ja tikai man arī kāds to būtu paziņojis. He.. sēžu Ievas istabā. Gulēsim kopā. Ar Ievām tā man bieži gadās.. :D
  Man ir grūti.. tas viss man maziņai ir par daudz. Es vienkārši neesmu radīta lielām problēmām. Man vajag mazas mazītiņas problēmiņas.. Nu kāpēc jūs man uzgrūžat to visu???
  Man pietrūkst daudz kā. Vakar es atvadījos. No kāda uz mūžu. To es vēl neaptveru. Sāp. Bet tajā pašā laikā es uztraucos par savām ikdienišķajām problēmām.. es nevaru apstādināt savu dzīvi.. un vai vajag? „..tērpts baltās glītās linu drānas un spožā laiviņā viņš īrās debess gaišumā.” Nozīmēja daudz. Glabāšu piemiņu. Apsolu.
  Un murkšķis. Viņš liek raudāt. No laimes. Atdotu daudz, lai būtu pie viņa. Daudz. Nav jau tā, ka es nenovērtēju, ka man dota šī iespēja.. es vienkārši esmu vāja. Puņķis un asara. Atkal nelīdz apziņa, ka mīl, ticība, ka gaidīs. Tā ir atkarība. Opijs. Mana lielā mīla.
  Es saņemšos. Man jau īsti nav izvēles.. esmu iemesta šajā virpulī. Rīt vēl eksistēšu, pirmdien cīnīšos. Iešu runāt par koju maiņu, centīšos izkarot vietu šeit. Man jāvar. Pirmdien mēģināšu nedomāt par to, kas pietrūkst. Domāšu par to, kas būs..SAŅEMŠOS.
  
  2. sērija
  01.02.09.
  Es nezinu, kur ņemt spēku, lai saņemtos. Viss šķiet tik bezcerīgs un bezjēdzīgs.
  Šodien nolēmām izpētīt apkārtni. Saprast kas un kā. Spīdēja saule un viss likās skaisti.. bet tad – VĒJŠ. Jā, tieši tā, VĒJŠ ar lielajiem burtiem. Tāds, kas mēģina tev smadzenes no galvas izraut. Par spīti visam, atradām skolu, zinām, kā tur aiziet. Izpētījām un pārbaudījām autobusu līnijas. Viss funkcionē! :D Jā, bijām arī centrā. Katedrāli redzēju. Skaisti. Ja tik nepūstu. Sildījāmies Quickā. Dzēru negaršīgu kafiju un ēdu frī. Nu ļoti jau veselīgi. Tad.. jā. Meklējām mājupceļu. Jāpierod vārdu „mājas” attiecināt uz kojām. Šeit vēl nav manas mājas, bet gan jau. Ilgi gaidījām autobusu. Izmantojām kino ēku, lai sildītos. Jā. Kino atļauties nevarējām.. sālīti.. :D Nez kāpēc, par to visu gribās pasmieties.. laikam jau pārāk drūmi viss, lai ņemtu nopietni..
  Sēžam savos 9 kvadrātmetros. Jau ilgi. Darīt nav ko. Un iepazīties negribas. Ielīst savā aliņā un palikt drošībā. Jauko latviešu studenti tēlošu vēlāk. Cerams.
  Biju dušā. Ievai bija labs apzīmējums – sajūta kā kosmosa kuģī.. Tiešām. Tādā kā kapsulā, kur knapi var apgriezties. Bet vismaz tīra un smuka tagad.
  Man vēl joprojām pietrūkst Dāvja. Varbūt tāpēc, ka tik daudz brīva laika, lai domātu, lai skumtu. Tiešām gribu, lai viņš atbrauc. Te tak tik daudz gaismiņu!! :D
  Rīt ir lielā diena. Cerams, ka veiksmīga. Jāsaņemas. Žizeli līdzi un kārtot ģēlas. Es taču māku iežēlināt cilvēkus.. vismaz man tā liekas. Darīšu, ko varēšu un gan jau viss būs labi. Optimismu, Elīn!
  Sprīdītis nezin ko darīt. It kā varētu iet gulēt, bet šī diena tik ļoti nobumbulēta, ka pagulēt tik un tā īsti iespējams vēl nebūs. Jāvelk laiks. Līdz rītam.
  Sprīdīša memuāru otrās sērijas beigas.
• 0 commentsLeave a comment

• par Žizeli.
• 1/27/09 06:27 pm
• Man šodien uzdāvināja Žizeli. Viņa ļoti labi zinot franču valodu.. tekšot man visu priekšā. :)
  cerēsim.
  Paldies Laurai un Agnesei. :)
• 0 commentsLeave a comment

• ...
• 1/25/09 07:56 pm
• Tagad tik sāku saprast.. nav vairs laika. sestdien braucu prom. Tā nu tas ir un tur neko nevar darīt.
  ehh.. man ir grūti.
• 0 commentsLeave a comment

• atpakaļ Ulubelē.
• 1/13/09 01:05 pm
• Es gribu atpakaļ savā Ulubelē. tik adrese aizmirsta. Skrienu, meklēju.. visur. nekur nav. Atceros to mazo lapiņu, kur pierakstīju lieliem drukātiem burtiem ULUBELE. turpinājumā bija mazi rakstītie manā neglītajā, ķeburainajā rokrakstā (jā, jā, arī tāds man ir)..
  Kā es varēju aizmirst?!
  Mana miera osta. Mana ticība, cerība un mīlestība..
  pašlaik es maldos. Klīstu pa samudžinātajām nervu stīgām, blandos pa kapilāriem.
  Vadātāj, atsienies!
  Es esmu ceļā uz Ulubeli.
  Tuvākais ceļš ir aizmirsts.
  es nepadošos.
• 0 commentsLeave a comment

• sestdienas rīts.
• 1/9/09 09:13 pm
• Reiz kāds man teica, ka tikai sestdienas rītā es varu dabūt sestdienas rītu. rīt ir sestdiena.
  Lūdzu dodiet man īstu sestdienas rītu.. lūdzu..
• 0 commentsLeave a comment

• pierakstīt Jauno gadu.
• 1/7/09 06:51 pm
• Jā, es gribu pierakstīt Jauno gadu. Nevis to, kas būs, bet to, kas bija. Un bija daudz. Man bija Valmiera. Pilsēta, kurā savā ziņā esmu atradusi sevi. Pilsēta, kurā mani gaida. Pilsēta, kura ir pilna smaidiem.
  Mēs gājām visi kopā. Četratā mēs veidojām maģisko roku tvērienu apli. Mūs visus vienoja kāds neaprakstāms laimes starojums. Mēs dedzinājām brīnumsvecītes un vārtījāmies sniegā kā mazi bērni.. Nē, ne jau tā mazliet, tā pa īstam. Mēs pikojāmies un bāzām viens otram sejā sniegu, mēs skrējām, skrējām līdz piekusām. ceļā zuda cepures, šalles un cimdi. Mēs dejojām. skanēja Boney-M un mēs bijām laimīgi. Vēlāk baroju Dāvi ar rosolu. tiešā nozīmē. Tā iesākās mans gads. ar smaidu sejā un prieku sirsniņā. :)
• 2 commentsLeave a comment

• ...
• 12/2/08 04:17 pm
• If there is understanding
  There is love.
  If there is no understanding
  There is only an endless stream of questions.
• 1 commentLeave a comment

• panna.
• 11/27/08 04:52 pm
• Zini, visā visumā es esmu laimīga.. :) Jā, tiešām.. man ir labā sajūta un beidzot arī ticība mīlestībai, uzticībai un sapratnei..
  Esmu pieņēmusi Tevi. un man vairs nevajag manus iedomātos dialogus, kuri šķiet tik sasodīti ideāli skaisti, man vairs nevajag izfantazētās bezgala banāli romantiskās situācijas.. Man vajag dzīvi un Tevi. Man patīk mūsu sarunas, patīk arī klusēšana.. kopīgās dienas, vakari, naktis, rīti. Man patīk piedraudēt Tev ar pannu, nokutināt līdz bezspēkam un tad samīļot. Man pat patīk uzmest lūpu un apvainoties uz Tevi. Un tad man vēl patīk, kā Tu uz mani skaties.. jā.. man patīk, ka Tu uz mani skaties.. :)
  Es esmu laimīga.. un tas nekas, ka ir palikuši vairs tikai divi mēneši.. tie ir veseli divi mēneši. :)
• 0 commentsLeave a comment