- Sprīdīša brīvprātīgā trimda. Memuāri.
- 2/3/09 10:45 pm
- 3. sērija.
02.02.09.
Likās, ka šodien visam ir jāatrisinās. Visam BIJA jābūt labi.. bet nē... mums bija lemts pabojāt jau tā sabojātos nervus. :D
Uzņēma mūs jauki. Tiešām. Prasīja, vai viss labi un tā. Atbildē – NĒ! Man nav kur dzīvot. Tāda maza mazītiņa problēmiņa. :D nokārtošot? Kā tad! Liek man braukt vienai ar lielu koferi uz otru pilsētas malu. Labi ka sniegs sniga. Ziniet kā, tā jau dabas katastrofa. Autobusu satiksme slēgta. Es ar savu koferi varu doties apkaļ un vēl vienu nakti pavadīt Ievas istabā.
Vismaz silts pusdienas bija. Jā, pica. Mhm. Un meitenes daudz mantu atstājušas. Beidzot pie kafijas tiku. Laikam, ka tas man bija ļoti vajadzīgs. Pēkšņi sajutos daudz, daudz labāk. Gatava rīt iet un viena cīnīties par izdzīvošanu! :D
Amjēna saturies!
4. sērija.
03.02.09.
Rīta cēliens. Stīvi kauli un sāpoša spranda. Mazās brokastiņas un es jau kārtējo reizi ar savu čemodānu dodos kaut kur. Šoreiz man par brīnumu es pat netiku ārā no rezidences.. :D man patīk Moo (vai kā viņu tur sauca). Viņš tak jauks ir. Man ir atrasta istaba šepatās!!! :D tavu prieku.
Veicu jau pirmos maksājumus un tā.. viss kārtībā. Esmu savā 215 istabiņā. Tikpat mazā kā visas pārējās. Tādā pašā ar dīvainu gultu, ar podu dušā, ar dīvainu izlaižamu galdiņu. Mazā, mazītiņā istabiņā, bet toties savā. Sava istaba (Virdžīnija Vulfa).
Vēl šodien nopirku busa kartiņu, tā kā droši varu braukāties, un tagad man arī ir studenta apliecība! Kruta esmu! :D un jā. INTERNETS! Lēns, bet ir. Skype gan nav. Nezinu, kāpēc te bloķēts.. kkāds idiotisms.. :D tie franči.
Tagad jāmauc migā. Rīt jāsāk domāt par mācībām. Beidzot. :D - 3 commentsLeave a comment
- 2/3/09 11:54 pm
-
interesanti palsīties, kā jums tur iet :)
- Reply
- 2/4/09 02:49 am
-
Oj, turies! Turies! Būs labi, būs ļoti labi.
Tu raksti par savu, bet es, tavu lasot, atcerējos savu ceļojumu ar lielo koferi pirms 12 gadiem. Braucu viena, gana nobijusies, bez draugiem, bez sakariem, ar vairākkārtēju pārsēšanos. Un, galvenais, ka ar visai nelielu naudiņu. Naudiņa neliela, jo priekšā tak būs lielā stipendija. A dienvidnieku ministri bija kaut ko sajaukuši. Pēc lielas zvanīšanās teica: būs, bet pēc dažām nedēļām. Tad glābējs G. pārskaitīja naudu, bet vispirms bija banku streiks un tad Lieldienas. Vai otrādi. Nu nemaz nebija labi. Un, kad naudiņa uzradās, vajadzēja maksāt par mācībām un par mitekli. Tik dziļu pakaļu reti kad esmu piedzīvojusi. Bibliotēkās lielās brīvdienas (murgs), kad tās beidzas, man paziņo, ka grāmatas uz mājām dot nevar, kamēr viss par mācībām nav samaksāts utt. Bet nopirkt grāmatiņas nevar, jo naudas nav. Ceļot nevar, neko nevar. Un pāris nedēļu diēta bija tikai lētākā maize, nutella, kafija bez cukura, apelsīni - nodrošinām ogļhidrātus, vitamīnus utt. Un lietus, un cauras kurpes, un pretīgas kojas ar angliski runājošajiem, un viss pārējais. Bet tas viss pagāja, un pēc tam bija labāk par labu. - Reply