no one is busy in this world, it's all about priorities
pateikt
cilvēki domā, ka zina, kas es esmu
i`m one of those people
03 June 2014 @ 10:36 pm
24 May 2014 @ 10:23 pm
been feeling kind of depressed lately.
lai gan iet man pat diezgan ok, ikdiena aizpildīta, daudz jauna - emocijas, cilvēki un viss pārējais. laikam neko tā īsti te par to neesmu rakstījusi, un, man jau liekas, ka nevajag arī, negribu, lai tas viss labais kaut kur gaisā izkūp. protams, vēl jau ir tās same old, same old problēmas, kas spiež nost - universitāte un tamlīdzīgi, bet, nezinu, lai arī uz priekšu un uz tādu labu iznākumu nekas neiet, ir kaut kāda dīvaina sajūta, ka beigu beigās kaut kā jau tomēr izkulšos.. varbūt vienkārši sevi tā mierinu, lai nebūtu tik ļoti jādomā par to, ka laika vairs nav vispār, bet izdarīts ir tieši necik.
vēl es joprojām turpinu vilties cilvēkos. kas zina, varbūt viņi manī arī.
lai gan iet man pat diezgan ok, ikdiena aizpildīta, daudz jauna - emocijas, cilvēki un viss pārējais. laikam neko tā īsti te par to neesmu rakstījusi, un, man jau liekas, ka nevajag arī, negribu, lai tas viss labais kaut kur gaisā izkūp. protams, vēl jau ir tās same old, same old problēmas, kas spiež nost - universitāte un tamlīdzīgi, bet, nezinu, lai arī uz priekšu un uz tādu labu iznākumu nekas neiet, ir kaut kāda dīvaina sajūta, ka beigu beigās kaut kā jau tomēr izkulšos.. varbūt vienkārši sevi tā mierinu, lai nebūtu tik ļoti jādomā par to, ka laika vairs nav vispār, bet izdarīts ir tieši necik.
vēl es joprojām turpinu vilties cilvēkos. kas zina, varbūt viņi manī arī.
mūzika: indiana - solo dancing
14 May 2014 @ 09:50 pm
05 May 2014 @ 01:02 am
es tik ļoti sev riebjos tajos brīžos, kad runāju sūdu par cilvēkiem, kas man izdarījuši pāri. nu, piemēram, tagad
21 April 2014 @ 11:42 pm
"cut while shaving"
it's never quite right, he said, the way people look,
the way the music sounds, the way the words are
written.
it's never quite right, he said, all the things we are
taught, all the loves we chase, all the deaths we
die, all the lives we live,
they are never quite right,
they are hardly close to right,
these lives we live
one after the other,
piled there as history,
the waste of the species,
the crushing of the light and the way,
it's not quite right,
it's hardly right at all
he said.
don't i know it? i
answered.
i walked away from the mirror.
it was morning, it was afternoon, it was
night
nothing changed
it was locked in place.
something flashed, something broke, something
remained.
i walked down the stairway and
into it.
/charles bukowski/
mūds: empty
16 April 2014 @ 10:01 pm
turēju rokās mēnesi vecu mazuli un vēl vairāk nostiprināju sevī pārliecību, ka tas nav domāts man.
