kristīne
30 August 2014 @ 09:47 pm
 
Внутри меня случился маленький бардак.
Я поднимаю руки там, на маяке.
Не осуждай меня, скажи мне, как же так?
Сегодня утром тело найдено в реке.
И я пишу тебе письмо в свою тетрадь.
И оставляю многоточие в конце.
И что угодно, только не ложиться спать.
И я ищу твое лицо в своем лице.

Какая острая неслыханная боль.
Какое странное желание упасть.
Такое нечто обо мне и алкоголь,
И это нечто надо мной имеет власть.
В многоэтажках зажигаются огни.
Я выхожу к тебе навстречу налегке.
Сегодня ночью мы останемся одни.
Сегодня утром тело найдено в реке.

/Земфира - Река/

Tags: ,
 
 
kristīne
21 April 2014 @ 11:42 pm
 
"cut while shaving"

it's never quite right, he said, the way people look,
the way the music sounds, the way the words are
written.
it's never quite right, he said, all the things we are
taught, all the loves we chase, all the deaths we
die, all the lives we live,
they are never quite right,
they are hardly close to right,
these lives we live
one after the other,
piled there as history,
the waste of the species,
the crushing of the light and the way,
it's not quite right,
it's hardly right at all
he said.

don't i know it? i
answered.

i walked away from the mirror.
it was morning, it was afternoon, it was
night

nothing changed
it was locked in place.
something flashed, something broke, something
remained.

i walked down the stairway and
into it.

/charles bukowski/
Tags:
 
 
mūds: empty
 
 
kristīne
03 April 2014 @ 09:37 pm
 
pirmajā brīdī es ticu it visam un visiem
līdz pirmajam brīdim ļauj man nodzīvot dievs
es zinu ka būtībā viss ir vien mirklis un tomēr
pirmajā brīdī bez tevis būs smagi man šķiet

uz rokām kā bērnu es nesu ik tikšanās reizi
es varu šai brīdī ko vēlies piedomāt klāt
no debess krīt manna bet zeme kā negatavs auglis
ar mani uz jūs par to kas tikai vēl nāks

cik tālu no acīm var pazust visciešākais tuvums
cik tālu man jābūt lai acis atvērtos man
un kāpēc ar acīm es nejēdzu saulrietu sajust
ja saulriets ir rokas ar kurām tu dvēselē māj...

bet pirmajā brīdī es ticu it visam un visiem
līdz pirmajam brīdim ļauj man nodzīvot dievs
es zinu ka būtībā viss ir vien mirklis un tomēr
pirmajā brīdī bez tevis būs smagi man šķiet


/edvīns raups/
Tags:
 
 
kristīne
29 January 2014 @ 12:14 am
 
redzi
tur aizlīda Laiks
kā milzīga žņaudzējčūska

naktīs
tas guļas mums virsū
un ilgi un prasmīgi žņaudz

mēs novecojam
bet naktīs

jo dienā tas nebūtu vēlams
mēs redzētu kā tas notiek

pat mums
tas būtu par daudz

/k. elsbergs/


ak, ja vien es spētu koncentrēties uz vienu vienīgu lietu.. varētu taču paspēt izdarīt tik daudz. ja ne daudz, tad vismaz kaut ko un līdz galam. nemāku, nu galīgi nemāku tā.
Tags:
 
 
kristīne
02 December 2013 @ 07:22 pm
 
tu mani izgriez

no nākotnes

fotogrāfijām

tik atstāj rokas

kad pienāks laiks

lai sevi kārtīgi saslauka

/a. ogriņš/
Tags:
 
 
kristīne
26 September 2013 @ 10:59 am
Ziedonis  
Par to, ko cilvēks cilvēkam
I
Es esmu redzējis, kā cilvēks cilvēku iekāro.
Es esmu redzējis kā cilvēks cilvēku iekaro.
Kā cilvēks cilvēku ņem un bauda
No katras dvēseles kustības. No katra miesas auda.

Cilvēks var cilvēku grauzt
Dēļ maizes, dēļ slavas, dēļ lupatām
Līdz saules rietam no tās dienas kad saule aust,
Pa zobam, pa stundai, pa drupatām.

Cilvēks var norīt otru kā pitons
Atbilstoši savas rīkles platumam
Un tad ar baudu un ilgi gremot
Pa molekulai, pa atomam.

Un var kā kokteili cilvēku izsūkt.
Punšs ledu kausē un irdina,
Un tad, kad izsūc visu,
Tad nāk pirmdiena.
Tags: