daudz kas ir bijis, daudz kas ir pateikts, uzklausīts un sajusts, bet es tomēr nezinu, kas ir mīlestība. nekad ko tādu neesmu piedzīvojusi un jutusi pret sevi vērstu mīlestību. varbūt vienkārši esmu palaidusi garām, kā man tas mēdz gadīties. palaist garām iespējas, cilvēkus, sajūtas. bet šoreiz likās: o, būs ! krievu valodā ir tāds foršs vārds взаимность, kad tev kādu vajag tikpat ļoti, cik tam kādam vajag tevi, kad viens otra domās dzīvo un neiet prom.
pirms pāris dienām man salūza sirds. man tiešām nekad tik ļoti nebija sāpējis. un noteikti arī tik ātri nesadzīs, nepāries. es pat nezinu, kā es jūtos. bēdīga, apjukusi un reizē dusmīga, kaut kādā ziņā pat nodota, apmānīta. es nezinu, kā man izturēties, kā man vispār būt starp cilvēkiem, kas man tā izdarījuši pāri. un līdzāspastāvēt būs jāiemācās kaut vai tāpēc, ka citas izvēles man šobrīd vienkārši nav.
šis bija kā viens liels, trekns punkts manai slīgšanai arvien dziļāk un dziļāk bezizejā, pilnīgā neticībā sev, nepārliecībā par visu, ko es daru ar savu dzīvi.
es agrāk nebiju tik nomākta. nezinu, kas notika, es tiešām tāda nebiju.
ar šo es nemēğinu nevienu vainot. dzīve ir dzīve, and you get what you attract, i guess
mūzika: damien rice - cheers darlin'
