kristīne
09 June 2015 @ 10:56 pm
 
after a while you learn
the subtle difference between
holding a hand and chaining a soul
and you learn that love doesn't mean leaning
and company doesn't always mean security

and you begin to learn
that kisses aren't contracts
and presents aren't promises
and you begin to accept your defeats
with your head up and your eyes ahead
with the grace of a woman
not the grief of a child

and you learn
to build all your roads on today
because tomorrow's ground is
too uncertain for plans
and futures have a way
of falling down in mid flight

after a while you learn
that even sunshine burns if you get too much
so you plant your own garden
and decorate your own soul
instead of waiting
for someone to bring you flowers

and you learn
that you really can endure
that you are really strong
and you really do have worth
and you learn and you learn
with every good bye you learn

/veronica a. shofftstall/
 
 
kristīne
23 May 2015 @ 10:14 pm
pārdomas pie sidra glāzes  
ja pēdējās trīs dienas modos un gāju gulēt ar nepanesamām galvassāpēm, tad nu šodien bija tā diena, kad galvai vismaz kādu laiciņu nav iemesla sāpēt. bakalaurs uzrakstīts un nodots.
toties šodien pamodos bēdīga. tu atver acis un viss, ko gribas darīt, ir raudāt un klausīties garastāvoklim atbilstošu (lasīt: līdz sirds dziļumiem bēdīgu) mūziku. sākumā iemesls nav skaidrs - varbūt vienkārši neizgulējos, varbūt vēl nav laiks celties un no jauna nodoties sevis un pasaules ienīšanai ? bet pēc vairāku stundu vārtīšanās pa gultu, drēbju mazgāšanas, brokastīm, atkārtotu miegu, seriāliem, atkal miegu.. pēkšņi nāk atklāsme. cik nu atklāsme - vienkārši sirdssāpes, kas, kā likās, jau bija devušās prom vai vismaz pieklusušas, ir izvēlējušās tieši šo dienu, lai atkal sāktu uzdzīvot, līdzi paņemot apziņu par tavu viskvēlāko vēlēšanos un atgādinājumu par to, ka tu nekad to nedabūsi, ka tas, ko tik ļoti kāro, kaut gan ir rokas stiepiena attālumā, nekad nepiepildīsies.
tad nu es domāju, kas ir briesmīgāk - mosties ar galvas vai tomēr sirds sāpēm ?

 
 
kristīne
09 May 2015 @ 11:47 pm
 
iemācīties nebūt ne no kā atkarīgai - ne no cilvēkiem, ne pienākumiem, ne domām, ne emocijām. īpaši jāpiestrādā pie pirmā un pēdējā.
 
 
mūzika: mogwai - les revenants [full album]
 
 
kristīne
21 April 2015 @ 02:29 pm
 
dienas vidū klausīties zemfiru noteikti nebija tā labākā doma, jo vakarā vēl jāiet strādāt, bet ai.. grūti man ir savākties. grūti noturēt to prieka sajūtu, kas ik pa laikam tomēr parādās; un tajos brīžos ir tik sasodīti labi.
šodiena salīdzinājumā ar vakardienu ir kā pilnīgs bezdibenis.
 
 
mūzika: земфира - жить в твоей голове
 
 
kristīne
08 April 2015 @ 10:12 pm
 
vai cilvēks var būt vienlaicīgi uzladēts un izlādējies ? emotional rollercoasters.
 
 
mūzika: lykke li - sadness is a blessing
 
 
kristīne
06 April 2015 @ 09:48 pm
 
 
 
kristīne
18 March 2015 @ 09:21 pm
 
.
 
 
mūzika: the white birch - breathe