ir tādas dienas kā vakardiena, kad jau pamosties priecīgs un, ejot pa ielu agri, agri no rīta, kas parasti liktos nāvīgi mokoši, mēģini apspiest smaidu, jo noteikti izskaties pēc muļķa. un tad visa diena tāda priecīga - bez iemesla. vēlēšanās izlekt no biksēm ir vēl lielāka, kad uzzini, ka tava slinkošana (mācīšanās ?) tikusi novērtēta, un, jā, stipendija kabatā.
taču ir tādas dienas kā šodiena, kad jau no rīta gribas kādam iespert, un, pie spoguļa stāvot, apsver domu izraut no galvas visus matus, jo nekādi neizdodas tos sataisīt tā, lai kaut mazliet izskatītos pēc cilvēka, līdz ar to visu dienu arī nostaigā kā tāds papagailis, mazliet ienīstot sevi, bet vēl vairāk citus - arī bez iemesla.
ja par cilvēkiem, tad ir tādi kā tirgus tante, kas savu riebīgo raksturu necenšas noslēpt, tieši otrādi - bāž to visur, tāpat kā savu garo, garo degunu.
bet, par laimi, ir arī tādi cilvēki kā 
liktens_humors ,
liktens_humors ,kas uzsauc tev pusdienas, jo zina, ka tu esi bomzis, kam naudas pietiek vien autobusa
biļetei uz mājām.. nu, iespējams, vēl arī tāpēc, ka tu reizēm esi kaut nedaudz
sakarīgs sarunbiedrs.
ja runā par mājām, tad rītdienas ilgi gaidītais brauciens atkrīt, kas gan šajā reizē droši
vien nemaz nav slikti, bet, ai, kā bail par to, kas būs rīt. ja varētu, noteikti turētu
īkšķus pati par sevi, bet es visdrīzāk būšu iekrampējusies krēslā, lai neapkristu un
vēl vairāk neapkaunotu sevi - pietiks jau ar mēles mežģīšanos un sarkano seju.
bet nu lai man viss priecīgi
un jums ar`
2 saka | pateikt