iepriekšējais | atmiņas | nākamais
 
kristīne ([info]faded) wrote on June 13th, 2014 at 09:04 pm
vēl esmu atklājusi, ka - jo vairāk tu izej cilvēkos, jo vairāk cilvēkus patiešām arī iespējams satikt. pēdējās nedēļas laikā vien sanāca vairākas reizes sasmaidīties, cik gan smieklīgi, dīvaini un vispār dažādi var būt cilvēki. piemēram, pirmdien, kad aizgulējos un steigā desoju uz darbu, tāds mazliet funny looking (in a good way) vīrietis, ko varētu nosaukt par vidējo liepājnieku (superiededzis, superrunīgs un astē sasietiem matiem), uzsāka sarunu un piedāvāja mani aizvest, kad pieklājīgi, caur smiekliem atteicos, viņš nosauca mani par pārāk kautrīgu, un tā mēs šķīrāmies. bet tad vakar pierādījās tas, ka pasaule tiešām ir maza, jo, nākot no tirgus, cilvēku pūlī atpazinu to pašu funny looking guy, kurš, vairākkārt uz mani paskatījies, arī atpazina ko jau redzētu, un mēs aizvadījām savu otro small talk, haha. vēlāk, ejot mājās, viņš divas reizes man pabrauca garām un uztaurēja ar signālu, kas tiešām varētu piestāvēt tikai viņam, jo izklausījās pēc kaut kādas klaunu dziesmiņas vai tās skaņas, ko izdod saldējuma mašīnas amerikāņu filmās.
mazie, priecīgie ikdienas sīkumi, kad dzīve neliekas tik ļoti sūds.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.