"Melanholija ir maksa par laimes absolūtizāciju"
"Ja tu nevienam nepalīdzi, neapvainojies, ja neviens naplīdzēs tev"
"Cilvēki ir radikāli maitas"

nepretendēju uz to, ka šīs būtu jebkādas pamācības. pretēji, šodien uzzināju, ka uz šitādiem teikumiem ir stūlbi balstīt jebkādu morāli. dīvaini, kā ārēji nenozīmīgas lietas var atstāt savu zīmi domās, kā šie teikumi. man aiz tiem slēpjas veseli stāsti, daži skumji, daži smieklīgi.

šodien pamanīju, ka vienam manam kursabiedram ir zaļas acis. vai es lūdzu, lūdzu drīkstu viņā iemīlēties?