ja pasaule riit sagrieztos apkaart, mirtu cileece, izkustu ledaaji, pazustu civilizaacija, rastos plaisas, buutu izvirdumi, no cilveeku radiita nepaliktu akmens uz akmenja. un tad man smadzenees kaa lode ietriektos doma - nekas nepaliks. cilveece savaa dumajaa eksistencee nav atstaajusi neko paliekoshu. mums liekas, ka esam savaldiijushi pasauli, bet taa muus izpostiis tikpat viegli, kaa radiijusi. nekas nepaliks no mums. naakamie cilveeki nejuusmos par mums, pat nezinaas, ka esam bijushi. cilveeki ir nenoziimiigi, kaa puteklji, kas tikai traucee. mees neesam speejiigi atstaat peec sevis neko paliekoshu. un naakamie cilveeki buus taadi pashi, liksies sev labaakie un arii no vinjiem nekas nepaliks, cik dumi mees dziivojam. un arii enjgjeli par mums neraudaas