f3

Vai domājāt: Iegādāties Airsoft kaujas lauka PVC sienas kartes ar pārkātu laika telpisku perspektīvu?
Vintage dzelzs skārda zīme "Es neesmu kļūdījies, es tikai pārbaudu jūsu reakcijas laiku" — 10.2x15.7 cm, 0.3 mm biezums, ar iekodētu morzes kodu malās (atšifrējums: "Šis ir dekorācija").
Piedāvājums: Klasiskā futbolā cepures ar LED apgaismojumu (baterijas nav iekļautas, tikai metafiziskais tēls).

dirsēj

Vai domājāt: Nopirkt Volejbola sienas uzlīmes ar 80s arkādes spēļu pikselizētiem rakstiem?
Retro metāla skārda plakāts "Es neesmu zaudējis, tikai atrodu alternatīvus rezultātus" — 12x8 collas, 0.25 mm biezums, ar nelīdzenu malas apstrādi (brīdinājums: iespējams spontāns filozofēšanas lāmenis).
Piedāvājumā: Basketbola groza motīvu PVC lentes ar holesterīnam draudzīgu fluorescējošu pārklājumu (nav pārbaudīts uz elpošanas trukumu).
Papildus: "Vēsturiski neprecīzi futbols drānas pārsēji" ar čupu sensoru iešuvēm un pārāk agresīvu velkroku pogu.
Materiāli: Recyclejams polistirols, kosmosa mērījumu līmes, 17% misticisma.

kur mēs palikām...

Did you mean: Nopirkt internetā Handbola sienas vinila uzlīmes sporta ...

OK, tas ir labi, bet vēl varētu būt šādi:

Vai domājāt: Iegādāties Hokeja lauka PVC pītažas sienas paneli ar 90s manga motīviem?
Rūsas izturīgs metāla skārda plāksne — "Man nav ausu, bet dzirdu katru jūsu burvju triku" — izmērs 14.5x9.3 cm, 0.18 mm biezums.
Pieskaitiet: Vintage velosipēdu spaini ar neonu apgaismotu šahu diagrammām (nepietiekami daudz pārlidojumu).
Materiāli: Reibinošs miskastes plastmasas folija, mākslīgie zāģu zobi u.c.
Cena: €7.77 (+ €20.99 piegāde uz mēness krāteriem).

Nopirkt internetā Handbola sienas vinila uzlīmes sporta ... Vintage retro metāla skārda zīme Man nav mutes, un man ir jākliedz videospēļu sienas dekors. izturīgs - 11,8 x 7,8 metāla zīme, kas izgatavota no 0,2 metāla ...
€5.03

the sun the moon and the ocean

nu kurš man teica, lai es eju dirst

arāda par seksuālis un sevis kāda nekā sekā attīcības arī piemēram mēsā par sevi no tā ir labi, ka tik ir tikai savu savu no miņu par to, ka visas par to, ka viņš tikai piemēram, ka visas par sevis kā tā pie stādīja atklājis ar visus par to, ka tas ir tā pašiem ir tikai par tā ir labi par sevi no minira kāda varēju par to, ka tas no tik iztēkshi attikai par savu saņēmu ar to, ko tas ir labi no mani pašām, tā ir tādi ir tikai par savu par to vienu sevi un seksualijas attēlības par sevi un seksuālām, tādēļ maz ir tā par to, ka vai jau iet visi mazāk no mani arī tādu kā šādi pasaukējā pasaulē vietā par to, ka tik ir labākas par to, ko tikai tas ir tik ir tā par to par sevi un no manās pie sekus kāda pasaukt vēl tā parādēju attiekuma atkal par seksualitāti un nesākties, kur visiem ir lietošās savā par savuši nekā pašā par savu savu pārteidzi un tieši nebiju pārstāju savu savu savā par to, ka viņš ir tie ir labāk sa

Man pirma darīju pie to pārādīt uz darbā.

Piemēram, man ir slikti.

Kādēļ var neko nekāda stāstās problēma par sekojomumu un nepatikumi un priecīgi uz tās vairāk nekā nedaudz tas, ka viņam izskata par savu dzīvoju un par to, ka man ir vairāk nekad savas simtām.

Es kādreiz domāju, ka viss ir skaidri definēts – darbs, attiecības, komentāri, kas skan ap mani. Bet tad es sapratu, ka pasaule nav tik stingri veidota, ka viss ir plūstošs un mainīgs. Mēs veidojam jēgu un piešķiram tai nozīmi, bet vai tā ir patiesa, vai tikai mūsu ilūzija?

Dažreiz šķiet, ka viss atkārtojas – tās pašas problēmas, tie paši jautājumi, tie paši pienākumi. Mēs pieņemam lēmumus, bet cik daudz no tiem patiesībā ir mūsu? Vai mēs izvēlamies, vai tikai sekojam jau iepriekš noteiktiem ceļiem?

Es nekad neesmu beidzis uzdot šos jautājumus, un varbūt tā ir mana lielākā problēma. Pasaule virzās uz priekšu, bet es esmu iestrēdzis domās par to, ko nozīmē būt šeit un tagad.

Final Fantasy XVII. Final Fantasy XVI. Final Fantasy VIII.

Vai pasaule ir tikai nosaukumi un atkārtojumi? Vai mēs veidojam realitāti, piešķirot tai nozīmi, vai tā eksistē neatkarīgi no mūsu uztveres?

"Šodien biedējas no tā, kas nav parādījies," kāds teica. Bet kas ir realitāte, ja tā vēl nav atnākusi? Nākotne nav zināma, un pagātne izplūst caur mūsu atmiņu, atstājot tikai trauslus nospiedumus.

Mēs zaudējam uzskatus, mainām pārliecības. Viņš piedāvāja problēmu, bet vai tā bija viņa vai mūsējā? Cik daudz ir klases, un cik daudz mēs paši sev uzspiežam kārtību? Seksualitāte un identitāte kļūst par apļveida diskusiju – kas nosaka, kas mēs esam? Vai mēs esam savi vārdi vai sabiedrības pieņēmumi par mums?

Pasaule atkārtojas, bet mēs paši to konstruējam. Identitāte kļūst par deju starp personīgo uztveri un sabiedrības skatienu. Vai izvēle pastāv, ja tā vienmēr tiek apšaubīta? Darbs, dzimums, pienākumi – viss saplūst kopā, radot pastāvīgu cīņu starp individuālo un kolektīvo.

Renāls apgalvoja, ka pasaule ir piemērojama, bet viņš nekad nebūtu domājis, ka tas varētu būt tik sarežģīti. Viņa idejas, kas reiz šķita vērtīgas, tagad izskatījās tikai kā nesaprotami fragmenti par darbu un dzīvi.

"Vai tas ir tikai stāsts?" viņš sev jautāja. Viņš centās pieņemt to, ka viss apkārtējais mainās, bet nebija pārliecināts, vai viņš pats spēj šīs pārmaiņas izturēt. Viņa dzīve bija kļuvusi par neskaidru domu virpuli – apgalvojumiem bez skaidras formas, pieņēmumiem, kas zaudēja jēgu, tiklīdz viņš tos izteica skaļi.

Bija brīži, kad viņš jutās, it kā būtu starp divām realitātēm – vienā viņš spēja izskaidrot savu būtību, otrā viņa vārdi kļuva par tukšiem simboliem, kas vairs nenozīmēja neko. Viņš domāja par identitāti – vai to nosaka sabiedrība, vai pats indivīds? Vai viņš drīkst izvēlēties, kā tikt uztverts?

Viņš pieļāva, ka iespējams, viņa skatījums uz pasauli ir pārāk sarežģīts. Varbūt citi vienkārši nevēlas iedziļināties. Un tomēr – vai nav tā, ka, lai cik neskaidras domas arī būtu, tās veido mūsu realitāti?

Galu galā viņš saprata – iespējams, viņš pats bija ieslodzījis sevi valodas radītajā labirintā. Un varbūt tieši šī neskaidrība bija atslēga uz jaunu izpratni par sevi un pasauli.

Renāls Franmanis nevarēja pieņemt, ka viņa vārdi un domas tika nepareizi interpretētas. Viņš saprata, ka sabiedrība bieži reaģē neparedzami, it īpaši, kad runa ir par sensitīvām tēmām. Pārstrādājot savas idejas, viņš centās izskaidrot savu nostāju attiecībā uz dažādām sabiedrības grupām, taču atbildes, ko viņš saņēma, šķita attālinātas no viņa sākotnējās domas.

Bieži tiek diskutēts par to, kā sabiedrība uztver atšķirīgos, un vai patiesībā pastāv vienota izpratne par pieņemamību. Vai ir iespējams, ka indivīda identitāte un uzskati kļūst par diskusiju objektu, kas tiek sagrozīts atbilstoši citu cilvēku vēlmēm?

Šajā laikmetā, kad informācija plūst ātri un bieži bez filtriem, rodas jautājums: vai autentiskums ir iespējams, vai tomēr katra ideja tiek neizbēgami pielāgota sabiedrības gaidām? Renāls jutās kā starp divām pasaulēm – vienā, kur viņš pats varēja izteikties, un otrā, kur viņa vārdi tika izmainīti un interpretēti dažādos veidos.

Galu galā, varbūt tieši šī neskaidrība rada jaunas iespējas – nevis absolūtas patiesības meklējumos, bet dialogā starp dažādiem skatījumiem. Jo, iespējams, tieši dažādība un spēja pieņemt atšķirīgus viedokļus padara sabiedrību spēcīgāku un dinamiskāku.

mans personiskais MI zelta laikmets bija 2021. gada beigas, kad man bija paštaisīts TensorFlow valodas modelis, kas ģenerēja šādus tekstus (tādi saglabāti vēl daudzi): http://klab.lv/users/f3/189016.html

It’s important to note that Haraway’s argument is less about the strength or efficiency of a system in technical terms and more about what is lost when we privilege uniformity. Haraway’s analysis isn’t simply about gender division; it’s about how any insistence on a singular, “perfect” code (whether it be in the realm of gender or broader epistemological frameworks) tends to marginalize or silence the complexity and fluidity inherent in our social and natural worlds.

Haraway’s challenge is not to discard structure altogether but to recognize that the insistence on univocal systems—whether through rigid gender binaries or an overly rational, scientific method—is a form of epistemological and cultural control. While critics may argue that such hybrid, “messy” systems are less capable of achieving clear, universally applicable outcomes, Haraway would insist that what is lost is the opportunity to engage with the full spectrum of human diversity and creativity. This complexity, far from being a weakness, is what could lead to more innovative, inclusive ways of understanding and organizing our world.

This quote comes from Donna Haraway’s “A Cyborg Manifesto” and encapsulates a key idea in her work. In essence, Haraway is challenging the notion that there can be one universal, flawless language or system (a “code”) that can capture and translate all meaning without loss or distortion. Here’s a breakdown:

Struggle for language: Haraway argues that our language isn’t neutral—it’s deeply tied to power, history, and identity. Political struggles, then, involve fighting for the kinds of language and meanings we use, rather than accepting a single, “perfect” way to communicate.

Against perfect communication: The ideal of perfect communication implies that there is one ultimate system capable of perfectly transmitting meaning. Haraway criticizes this as unrealistic and dangerous because it tends to erase differences and enforce a homogenized perspective.

The one code that translates all meaning perfectly: This refers to the belief in a universal language or system that can encapsulate all nuances and diversity. Haraway sees this as an extension of patriarchal thinking—what she calls “phallogocentrism”—where “phallo” highlights the dominance of masculine (patriarchal) norms and “logocentrism” refers to the belief in a single, central, and definitive meaning.

Central dogma of phallogocentrism: Just as the central dogma in biology describes a one-way flow of genetic information (DNA → RNA → Protein), this “dogma” in language enforces a one-way, rigid transmission of meaning. Haraway rejects this rigid structure because it supports systems of domination by not allowing for the messy, hybrid, and multiple ways in which meanings and identities are actually constructed.

In summary, Haraway’s idea of “cyborg politics” is about embracing the complexity, diversity, and hybridity of our identities and languages instead of subscribing to a neat, all-encompassing system that suppresses difference and reinforces traditional power structures.

ja ilgi skatās mazutā, mazuts sāk skatīties pretī. savukrārt uz raugu var mierīgi skatīties, raugs vienkārši rūgst

1. Iesākumā bija tikai tumsa un bezgalīgs mazuta plašums, un Dievs, raugā roku iegremdējis, sacīja: "Lai top rūgšana!" Un raugā sāka mutuļot dzīvība.

2. Zeme bija bez veidola, pārklāta ar biezām, smērīgām mazuta straumēm, un Dieva Gars lidinājās pār putojošo raugainu.

3. Un Dievs sacīja: "Lai top uguns, kas no mazuta dzimst!" Un mazuts uzliesmoja, un parādījās gaisma.

4. Un Dievs redzēja, ka gaisma ir laba, un Viņš atdalīja degošo no nedegošā.

5. Un Dievs nosauca degošo par dienu, bet tumšo, neatdzisušo Viņš nosauca par nakti. Un tā bija pirmā diena.

6. Un Dievs sacīja: "Lai raugā dzimst putas, kas šķirs ūdeņus no mazuta dziļumiem!" Un raugs sāka celties, radot debesjumu.

7. Un Viņš atdalīja raugaino augšējo daļu no smagā, blīvā mazuta lejā. Un tā tapa debesis.

8. Un bija otrā diena.

9. Un Dievs sacīja: "Lai no šī rūguma izceļas sausa zeme, un lai tā smaržo pēc kvēlojoša mazuta!" Un raugs izvirda salas un kalnus, un tās Viņš nosauca par zemi, bet melnās, biezās plūsmas Viņš nosauca par jūrām.

10. Un Dievs redzēja, ka tas ir labi.

11. Tad Dievs sacīja: "Lai raugā rodas dzīvība – augi, kas no mazuta barojas, un koki, kas eļļu sviedrē!" Un tā tapa – no zemes izauga koki ar smagām, sveķainām lapām, un sēklas, kas pašas sevī rūga.

12. Un Dievs redzēja, ka tas ir labi. Un bija trešā diena.

13. Un Dievs sacīja: "Lai raugains debesjumā top liels spīdeklis, kas pār mazutu valdīs dienā, un lai mazāks sargā nakti." Un no degoša mazuta Viņš veidoja sauli un mēnesi, un tos debesīs nostiprināja.

14. Un bija ceturtā diena.

15. Un Dievs sacīja: "Lai raugā top dzīvība, lai piepilda tās radības šo smago un tumšo pasauli!" Un no raugainajām putām dzima pirmie radījumi – gliemji, kas slīdēja pār eļļainajām jūrām, un zvēri, kuru āda slacījās ar mazutu.

16. Un Dievs redzēja, ka tie ir labi. Un bija piektā diena.

17. Tad Dievs sacīja: "Lai raugā ceļas cilvēks, veidots no rūgstošā, lai viņš valda pār šo melno un degošo pasauli!" Un Viņš no mazuta un rauga veidoja cilvēku, un iedvesa tam dzīvību, un tas kļuva par pirmo no daudzajiem.

18. Un Dievs redzēja visu, ko bija radījis, un tas bija labs, smagnējs un rūgstošs. Un bija sestā diena.

19. Un septītajā dienā Dievs atpūtās, un raugainās straumes turpināja mutuļot, un degošais mazuts vēl ilgi kvēloja pasaules krāsmatās.

It looks like there aren't many great matches for your search "mazuts un raugs"