|
|
|
Maijs 24., 2008
17:25 - par ģipšiem - mazliet vēlāk.
kad viens dežūrārsts uz aci konstatējis lūzumu, bet cits - muskuļu iekaisumu, man nešķita neiespējami, ka tas ir kaut kāds joks. labāk slimnīcas jociņi, nevis nakts slimnīcas gultā.
pavīdēja vīzija: guļu slimnīcā, kāds skricelē savus fingerprintus uz pelēcīgi baltā ģipša, vēl kāds stāv pie gultas un komentē.
un tad vēl viena. puskāja ģipsī, divi kruķi, nakts, un jāiet kaut kur pa gogoļa ielu pie centrāltirgus.
if you want something done - do it yourself, teica zorgs filmā the fifth element, un neizdarīja līdz galam to, ko gribēja.
man nebija viss jādara saviem spēkiem. ar četrām acīm mēs izlasījām arī tos vārdus, ko bez pārmeklēšanas nemūžam nepamanītu:
nav redzams
izrakstā, kas paredzēts manam ģimenes ārstam, pie ārstnieciskajiem un darba režīma norādījumiem dakteris man izrakstījis laiku.
- jums vajadzīgi apavi bez augstiem papēžiem, un laiks.
- laiks? kāds laiks?
- laiks dziedē visu.
- ā, tas laiks!
and...cut!
|
Maijs 22., 2008
20:58 - par ģipšiem - mazliet vēlāk.
murgs sākās vakar 17.39, kad es samaksāju klīnikas reģistrartūrā Ls 0.50 un tiku nosūtīta pie dežūrārsta. tikai smejoties iedomājos, ka tās neizprotamās sāpes kājā varētu būt lūzums. dežūrārsts mani uzreiz sūtīja uz 1. slimnīcu, lai es ejot uz traumpunktu u-z-r-e-i-z, jo tā skrapstošā sajūta nozīmē, ka kauls ir ieplaisājis, un kur man vispār prāts aiziet pie daktera sešas dienas pēc tam, kad pirmo reizi sajustas sāpes.
izgāju no klīnikas, aizkliboju līdz soliņam, aizsmēķēju cigareti. izsaucu taksi. izsmēķēju vēl vienu cigareti. atcēlu taksi. izsmēķēju vēl vienu. aizsmēķējusi pirmspirmspēdējo, gāju uz 50m attālo 11. tramvaja pieturu.
izkāpusi pie dailes teātra, aizkliboju uz double coffee, pasūtīju persiku saldējuma kokteili un coca-cola light.
draudzene, pie kuras plānoju palikt pa nakti, atnesa manu somu ar drēbēm, kuru tur atstāju. pirms izgāju uz klīniku ar vārdiem: ja paspēšu pirms sešiem, nedomāju, ka man vajadzēs siltākas drēbes.
ap 21.30 pametām to neomulīgo kafejnīcu. bija jāpaspēj nopirkt cigaretes un kredīta atjaunošanas karte telefonam. varbūt kaut kas vēl.
1. slimnīca. garš gaitenis kā mašīnu pazemes stāvvietā. gaismas ar sarkaniem četrstūra formas stikla kupoliem. pirmsnāves priekškambaris. nepiederošiem ieeja aizliegta.
mēs bijām nepiederošie. 8. nodaļa, zināma arī ar nosaukumu traumpunkts, aizsūtīja uz uzņemšanu. tur man uzskricelēja dienas otro slimnieka kartiņu un nosūtīja pie dežūrārsta:13. kabinets. uz priekšu. pa kreisi.
23.00 mani iesauca 13. kabinetā.
- jums nav lūzuma.
- kā - nav?!? un kas ir? kaut kam taču tur jābūt?!?
- muskuļu ...(@#$%)... un iekaisums.
- ā, tas jau tikpat kā skropsta acī!
neba nu es kāroju sev lauztu kāju, bet uzstāju uz rentgenu. man jāzina, ka tur nav nekāda lūzuma.
- ja jūs neiebilstat pakļaut savu kāju rentgena stariem - var jau uztaisīt arī rentgenu, lai, ja jūs pēc nedēļas salaužat kāju, nerakstītu rakstu par mani: "re, kā tas dakteris nepareizi.."
- es smēķēju.
- un lietojat alkoholu.
- jā. es neiebilstu apstarot savu kāju ar rentgena stariem.
rentgena rezultāts, zils uz pelēcīga stāv rakstīts un mana draudzene (jo es jau biju apradusi ar laimīgo domu, ka man nav nekāds lūzums, nemaz neiedomājos par apstiprinājuma izlasīšanu) lasa: ($%^&) kājas apakš(#$^%) lūzums!!!
- ko?!?
- te tā rakstīts! redzi? lūzums!
- nu, pīzģets kaut kāds...
|
|
|