|
Jūlijs 19., 2008
f | 13:30 - savedēju sviests. mani pamodināja pusvienpadsmitos no rīta, lai paziņotu, ka pēc stundas klāt būs tas džeks, ar kuru mamma mēģina mani savest kopā (to gan man neteica, jo to pat aklais redzētu), un viņš pārinstalēs man kompi. lieki piebilst, ka es neko tamlīdzīgu neesmu lūgusi. patiesībā, vienīgais, ko es tagad lūdzu, ir - kaut tas nelaimīgais kompis nosprāgtu vienreiz un par visām reizēm, jo es nevēlos visu dienu sēdēt ar to džeku un runāties. maksimums, pēc pusstundas man vairs nebūs ko teikt, bet kompja pārinstalēšana tik ātri nebūs galā. kā viens cilvēks var šitā ieberzties? ja kompis nenosprāgs, tad pēdējās cerības lieku uz to, ka viņš nezinās, kas tam kompim īsti kait un nevarēs pārinstalēt. crossing fingers! ā, jā, un viņš vēl nav atbraucis. varbūt viņam salūza mašīna kaut kur ikšķilē. vai arī... es tikko dzirdēju piebraucam mašīnu. un mamma, protams, lielais atbalsts, aizbraukusi uz pilsētu. pie ārsta. yeah, sure. sestdienā pie ārsta. ya-ha. ir tik briesmīgi, ja kāds mēģina savest cilvēkus kopā. pie kājas visi labie nodomi. ceļš uz elli bija b r u ģ ē t s ar labiem nodomiem. turklāt, es nezinu, kā jums, bet man atliek tikai nojaust, ka mani mēģina savest ar kādu, un atgrūšanas mehānisms sāk darboties ar pilnu atdevi. rezervēta attieksme garantēta. un ar kuru galu viņš vispār domā? es un attiecības - there is no such thing!
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |