|
Augusts 1., 2004
f | 18:59 - starp zobiem tumši sarkanās ērķšķogas šņirkstinot Jūtos piekususi, un šoreiz pat nevis tāpat vien, bet no strādāšanas.
Izkasījos ar savējiem, bet beigu galā uz Rīgu tomēr brauksim.
Bet, ko es neciešu...ja simt un vienu reizi pārjautā kaut ko tā, it kā
es neko nebūtu teikusi.[šodien man patīk citēt sarunu fragmentus laikam]
-A ko tev Rīgā vajag?
-Es taču jau teicu - iepirkties! Cik reizes tu vari jautāt?
-Nu jā, bet - ko?
-Zini - ķieģeļus!
-Ā, tad tevi uz celtniecības preču veikalu jāved?
-Jā.
-Es tieši zinu vienu Ķīpsalā.
-Lieliski.
btw - kāds gadījumā nav kaut kur nebūt redzējis pārdodamies saldējumu Nacho, Poco Loco [kā pareizi rakstījās, neatceros] vai vismaz Olē ar ķiršu džemu?
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |