|
|
|
Jūlijs 22., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 21:11
Starp citu, es jūtos galīgi švaki. Sākās apmēram ar to brīdi, kad izgāju no mājas. Aizjozu uz grāmatnīcu, tad pie mammas pēc naudas, atpakaļ uz grāmatnīcu un tad uz autokursiem. Sutoņa. Sāk galvā kaut kas nelabs darīties. Sākas kursi. Sēžu. Uzlieku savas brillītes, un galvā sāka kaut kas vēl nelabāks darīties. Sajūta, it kā kāds ar skrūvspīlēm spiestu pakausi kopā. Skatos uz to vadītāju un knapi varu acis noturēt vaļā, bet tiklīdz aizveru ciet, sajūta, ka galvu nevaru noturēt. Aizveru acis un miegu ciet. Nevis lēnām un mierīgi, bet ātri un nemierīgi. Acis ciet un galva tuvojas galdam. Visādi centos to galvu atbalstīt, un domāju, ka nemaz līdz mājām neaizvilktos, ja izietu ātrāk.
Pirmo stundu nomocīju, palasīju 15 min Mēnessgaismas tarifu, pat parēcu (pie sevis, protams) un daudz maz saņēmos vēl vienai stundai. Bija nedaudz labāk.
Kad beidzot es varēju bez sirdsapziņas pārmetumiem vilkties mājās, es sapratu, ka man sāp kāja. It kā man kāds ar golfa nūju būtu pa kreiso gurnu uzmaucis (bweh, tāpēc jau ir kreisais gurns).
Man bija nepieciešams saldējums. Par laimi, es pat izkasīju no sava maka pietiekami naudas. Dabūju saldējumu. izrādījās, ka tas ir šokolādes saldējums. Nepērciet nezināmus saldējumus! Protams, man negaršo šokolādes saldējums. Vislabprātāk es pašu galvu iebāztu saldējumā, bet nu, pēc tases dievišķās kafijas, es jau nejūtos vairs tik švaki.
Par to arī varam iedzert. Kafiju.
Vai tēju. Vai kefīru.
Nu tad vismaz ūdeni.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |