> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 17., 2004

f

01:45 Tas ir tik kaitinoši. Pa dienu viss bija tik lieliski..man jau likās, ka ilgi tā nebūs. Ka kaut kas noies greizi. Man nepatīk, ka esmu tieši tāda, kāda nevēlos būt. "Tu kļūsti par to, kam pretojies." Atvēru lodžiju, bet aukstais gaiss tikai saldē kājas, līdz prātam nemaz neaizkļūstot. Līdz smadzenēm, t.i. Kur nu vēl līdz prātam. Bet - kur ir teikts, ka man tāds prāts vispār ir? Pēc manas saprašanas, cilvēks, kuram ir prāts, nedomā tik idiotiskas domas, kādas domāju es, un nedara tādas muļķības, kādas daru es un vispār - nav tāds, kāda esmu es. "Ar to jau tu esi unikāla un neatkārtojama." Kā tad. Kaut gan..nē.. esmu unikāla un neatkārtojama. Tikai labuma no tā nav pat man pašai, kur nu vēl citiem. Un ja reiz labuma nav nevienam, tad es izvēlos būt par pelēku peli. Tieši tāda es arī esmu. Pelēka mājas pele. Un kas par to? Man patīk būt nepamanāmai. Un tajā pašā laikā es alkstu uzmanības. Bet es nevēlos sevi piepūlēt, lai to uzmanību iegūtu. Bet es to tomēr daru. Un es nemācos no kļūdām. No savām noteikti ne. Varbūt vienīgi no citu kļūdām. Bet tie ir sīkumi. "No sīkumiem sastāv mūsu dzīves." Nu ja. Diemžēl sīkumi ir mazi maitasputni, kas lēnām grauž un grauž, un grauž. No iekšienes. Un mani sīkumi jau ir apkopojušies, kļūstot par kaut ko lielāku. Un grauž mani no iekšienes. Pat nemēģini mēģināt mani izprast. Es esmu slima.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.