|
|
|
Jūlijs 15., 2004
f | 16:31 Es pateicos sev, ka izgāju ārā. Apvilku savus melnos svārkus, melno džemperīti (ne to, kas lejā bildē), melnās sandalītes, melno jostu, uzmālēju melnas acis un - aidā, jūriņā. Aizgāju uz bibliotēku un atklāju, ka cilvēki, maitas tādi, savākuši visas grāmatas, kuras iepriekš biju noskatījusi. Aizgāju uz grāmatnīcu, nopirku mammai kartiņu, pasiekalojos gar jaunākajām grāmatām un tinu miglu uz mājām. Izeju ārā, skatos, mašīna. Mūsējā vai ne mūsējā? Mūsējā. Ātri soļoju garām, ar cerību, ka mamma neizlīdīs no kādas tuvākās ēkas ārā un mani neieraudzīs. Kā tad! Dzirdu jau atskanam savu vārdu. Mamma. Gāju arī. Tad nu mēs izskaridījām veikalus un braucām uz viņas biroju. Bet tur..puķes..okeāns..! Esmu šokā un sajūsmā - rožu kalni, frēzijas, gerberas un vēl puķes, kurām nezinu nosaukumu, bet, kas pats labākais - lilijas. Bāli rozā. Milzīgas. Mmmm...Kā es gribētu, lai kāds man uzdāvinātu tādas... Bet jā, visi jau skaita kapeikas. Sak' - bez santīma pie lata netiksi.
Ēdu zemenes. Mīlu zemenes. Mūsu pašu. Latviešu. wiiiii :)
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |