> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūlijs 15., 2004

f

01:33 Mierīga. Es, vai? Manā leksikā tāda vārda nav. Viss ir vai nu melns, vai nu balts. Un zinu, kad sāksies skola, viss būs melns. Nepārprotami. Es pat gaidu to mirkli. Gribu, lai viss ir melns. Gribu redzēt pretīgās Rīgas ielas. Skatīties cilvēku neko neizsakošajās sejās. Nozākāt visus laiminiekus un stacijas-pulksteņa-iekus. Gribu truli blenzt Vecrīgas bruģī un dzīt sev iekšā vienu naglu pēc otras. No rīta aizvilkties uz skolu, atsēdēt tur stundas, vilkties mājās, nosēdēt visu nakti pie neta, lasot bezjēdzīgās sarunas ircā, kur katrs cenšas sevi parādīt no visbriesmīgākās puses. Piedrāzt. Katrs dzīvo pats par sevi. Visi ir vieni. Visi esam neskaitāmi vienskaitlinieki. So hell what? Viens piedzimi, un viens arī atstiepsi kājas. Noliksi karoti. Whatever. Gribu sev lielus melnus lokus zem acīm. ---- Narcisi nolāpītie, bļa.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.