> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 4., 2004

f

17:32 Atkal jau sākas tas neko-negribu garastāvoklis..kaut gan pirms mirkļa vēl gribēju tik daudz. Mazs zirneklītis rāpo pa sienu. Man riebjas kukaiņi. It īpaši lielie zaļie sienāži. Vnk pretīgi. Pretīgi. PRETĪGI. Reiz, kad biju maza un ar sīko brālēnu tēlojām baigos ganus vecmammas laukos (tipa ganījām fermas govis), uzrāpāmies uz lielās ūdens mucas..skatos..kaut kas zaljsh uz mucas. Kaut kas liels un zaļš un lec man virsū. Panika jau mani nemaz neparāva. nē. Ātrumā neko saprātīgu nevarēju izdomāt un beigu beigās paslīdēju un no tās mucas nožāvos. Mēģināju aizķerties aiz brālēna krekla..pointless..labāk nebūtu mēģinājusi - viņš uzkrita man virsū. Sāpīgi jau nebuja. nē. Nu ja - un tad vēl tie sienāži ir lekuši man uz kājām un uz kakla..fui..pretīgi..pretīgi..pretīgi.. A ko es vispār sākumā gribēju teikt(?) Zirneklītis rāpoja pa sienu. Sakāmvārds vēsta, ka viņš ņesot laimīti. Jā, jā. Un ja deguns niez - būs dzeršana vai jaunas ziņas..ja vaigi deg - tevi aprunā u.tml. glupības, kuras es pati sludinu, bet kurām neticu. Jo deguns man niez ļoti bieži... Nē. Nu gribās man kaut ko. Kaut kā trūkst. Bet - kā? Jūtu, ka kaut kā trūkst, bet nevaru saprast - kā.. nav jau pirmā reize..

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.