|
|
|
Jūlijs 14., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 10:49
Centos klusināt savus smieklus, lasīdama savu K.E. grāmatu līdz pat sešiem no rīta. Pamodos jau deviņos, domāju, ka atkal puse dienas nogulēta. Velkoties lejā pa kāpnēm līdz pastkastei, divas reizes attapos bezmaz vai bučodama pakāpienus. Pirmajā reizē šķita, ka jābūt vēl vienam pakāpienam un es grīļīgi ieliecos ceļos līdz pašai zemei, otrajā reizē man samežģījās pēda un es gandrīz uztaisīju pati sev padeni. Noteikti izskatījos (un jutos arī) kā piedzērusies.
Ja es tūliņ un uz līdzenas vietas nesākšu kaut ko darīt, aizmigšu stāvus.
Kā es jūtos? Ak, paldies, ka apvaicājies, forsaken! Tā, it kā vispirms mani būtu izžļembājusi govs, un tad simts sumo cīkstoņu salēkuši virsū.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |