|
|
|
Marts 29., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 01:40
Es gribētu pamosties ap desmitiem no rīta, lēnām izstaipīties, ieslēgt radio, lai tur skan kaut vai Latvijas Radio 2, tik tiešām, vienalga, pa aizkaru spraugu pamanīt spožos saules starus un ķirškoka zaļās lapas. Es gribētu izkāpt no gultas un vēl naktskreklā un pavisam izspūrusi aiziet līdz mājas otram galam, kur vecmamma gatavotu brokastis. Viņa nobrīnītos, ka tik agri esmu augšā, bet es tikai visgudri pasmaidītu un iebērtu krūzītē Liepājas kafiju, šķīstošo. Vecmamma man piedāvātu pienu, es, acis berzēdama, teiktu, ka man taču alerģija, vai viņa neatceras, kāda es staigāju pēc tam, kad pēdējoreiz dzēru lauku pienu. Un tad es atminētos, ka ir rīts, pasveicinātu viņu, pielīstu pie plīts, ieraudzītu, ka cepas kabači un piekodinātu, lai viņa saber labi daudz sāls virsū, kaut zinātu, ka sāls tur nudien netrūks, - šai jautājumā mēs esam vienisprātis. Nu, patiesībā viņa vienkārši nejūt, ka pārsāla.
Un tad es ar savu Liepājas šķīstošo laistos atpakaļ uz savu mājas galu, kamēr vēl kāds nav mani pielicis pie darba - atnest ūdeni vai, nedod dievs, malku. Pa ceļam pasveicinātu abus suņus un miljons kaķu, pamestu acis uz ceļu, vai kāds nebrauc ciemos, iemuktu istabā, ielektu gultā, atšķirtu grāmatu, un, brokastu kafiju dzerot, lasītu, ne kāda cilvēka, ne pati savu domu netraucēta. Varbūt vienīgi kāds kaķis mēģinātu pa logu tikt iekšā.
|
Reply
|
|