|
Marts 16., 2006
00:54 Kamēr es cenšos apstāties, visi pārējie tik skrien un skrien, un skrien. Atduras, apsitas un skrien tālāk. Tas manī rada vēl lielāku vēlmi stāvēt uz vietas un nekustēties. Jo kāds ir agresīvāks, jo es esmu mierīgāka. Jo kāds ir skaļāks, jo es esmu klusāka. Jo kāds ir ātrāks, jo es esmu lēnāka. Lēnāka, vēl lēnāka, divreiz lēnāka.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |