|
|
|
Februāris 17., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 08:14 - .vidusmēra jaunieši.
Gudrs nekad nesaka, ka ir gudrs, tāpēc cilvēki, kas apgalvo, ka ir gudri, izraisa manī diezgan alerģisku reakciju (krampji pirkstos, un tā). Bet vai vidusmēra cilvēks tik tiešām neaizdomājas līdz tam, ka ir vidusmēra? Var taču pietēlot, ka tu esi aizdomājies, ja reiz tajā visa sāls. Lūk, es esmu aizdomājusies, ka varbūt esmu vidusmēra jaunietis, ā, nu, tad jau laikam neesmu vis, jo vai gan vidusmēra jaunietis aizdomāsies līdz tādai varbūtībai.
Sāku rītu, negribīgi izkāpjot no gultas, aizeju līdz virtuvei, uzvāru kafiju, saģērbjos, uzkrāsojos, kavēju transportu, kavēju savu appointment, gan svarīgu, gan ne tik svarīgu, ziemas aukstumā salstu, lekciju laikā gan neguļu, bet tikai tāpēc, ka neērti, skaļi un ja reiz esmu līdz turienei aizgājusi, varētu taču arī paklausīties, skolas bibliotēkā nodarbojos ar blakus lietām, smēķēju, alkoholu arī lietoju, no interneta esmu atkarīga, man patīk tērēt naudu, bet nepatīk strādāt, to visu jau esmu runājusi, nuja, esmu parasts vidusmēra jaunietis, šogad apritēs divdesmit, dzīvē nekas nav sasniegts. Nekādu reālu taustāmu (un pat ne tik taustāmu) labumu pasaulei neesmu devusi. Un tā nav nepamatota paškritika vai zema pašapziņa, kas runā caur manu muti. Es pieņemu, ka man vienkārši tā latiņa ir augstāk (kas gan nepadara dzīvi vieglāku, gh).
Tomēr labākais jautājums, ar kuru sākt piektdienas rītu ir, nevis, - kas ir vidusmērs?, bet gan - sarkanīgās acu ēnas vai zaļganās?
|
Reply
|
|