|
|
|
Jūnijs 13., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 18:59 - Es taču zināju....vai ne?
Nekad jau nav tā, ka tu visu saproti ar pirmo reizi. Es, piemēram, tagad ļoti labi saprotu, ka forsaken
man piestāv labāk par jebkuru citu vārdu. Ne tikai piestāv, bet arī
atbilst. Atbilst vienkārši ideāli. Bet to es jau sen zināju.
Izlaidums bija tīri ciešams. Nu labi - patiesībā tas bija maķenīt [diezgan,diezgan] garlaicīgs. Būtu zinājusi, nebūtu gājusi [ja tantei būtu riteņi, viņa būtu..].
- Es par viņu zinu ļoti daudz. Es par viņu zinu visu.
- Nu piemēram.
- Es zinu, cik gados viņš pazaudēja nevainību, es zinu, kas viņam patīk (..).
- Nu - cik gados?
- Es par viņu daudz zinu..
- Cik tad gados?
- [klusums no viņa puses]
- Ja reiz tu par viņu tik daudz zini, pasaki - es viņam kādreiz kaut drusciņ patiku?
- [klusums] ...godīgi?
- Nu ja.- [klususms]
- Nepatiku, vai ne?
- Godīgi - viņš gribēja tikai seksu.
- Es jau to zināju [sirsnīgi pasmaidīju, lai cilvēks nepaniko, ka
pavēstījis man briesmīgu vēsti]. Kā tu domā, kāpēc viņam nekas nesanāca?
- Jā, viņš man visu izstāstīja.
Par visām reizēm. Zināju es to. Protams, ka es to zināju. Bet -
viena lieta ir, ka tu pats zini, bet pavisam cita lieta - ja tev to
pasaka kāds cits. Nekas - pasāpēs un pāries. Viss pāriet. Esmu par mata
tiesu no robežas, lai sāktu viņu ienīst. Tāpat nekā cita labāka, ko
darīt, nav. Bet nav jau jēgas viņu ienīst. Galu galā - viņš jau man
nekā nav nodarījis. Atskaitot to, ka sameloja man divas reizes. Labi,
ka neticēju.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |