|
|
|
Novembris 15., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 17:25 - .tā kā agrāk vai vēlāk visas sarunas noved līdz tam.
Kas tad ir Freida mantojums? Atbilde šķiet vienkārša – viņš pats. Freida lielākais atklājums ir viņš pats. Atklājot psihoanalīzi, viņš atklāj arī sevi. Un šī atklāšana ir viņa dzīves māksla, no kuras var mācīties ikviens. Turklāt šai dzīves mākslai ir viena ļoti raksturīga iezīme. To nevar atklāt uz visiem laikiem. Tā ir nemitīgi jāatklāj no jauna. Tā ir nemitīga piepūle būt pašam. Cilvēks itin bieži jūt, ka dzīvo ne savu dzīvi vai ka dzīve nebūt nav dzīva – tā ir mirusi, neīsta. Cilvēks jūt, ka viņš pēkšņi sairst un nespēj vadīt sevi un savu dzīvi. Freoda psihoanalīze ir māksla būt pašam un brīvam. Daba nepazīst brīvību, tikai cilvēks iespēj būt brīvs. Cilvēka dzīvē ir par maz, ja viņš tikai ir. Cilvēku neraksturo tikai šis ir, pastāvot tikai šim ir, viņš neatšķiras no pelējuma sēnītēm vai akmens ceļmalā. Cilvēku raksturo piepūle būt. Un šī problēma ir mūžīga. Var teikt, ka tā ir vienlaikus galīga un bezgalīga problēma. Tā ir bezgalīga, jo ir mūžīga, un tā ir galīga, jo vienmēr nepieciešama izšķiršanās, būt iespēšana. Un tieši to arī rāda Freids.
(c) Igors Šuvajevs
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |