> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Novembris 6., 2005

f

21:06 - .ielu spēles. Dažreiz es, ejot pa ielu, izvēlos nejaušu pretimnācēju un iztēlē veicu viņam (parasti - viņai) nelielas vizuālās pārvērtības. Zilas acu ēnas galīgi nekam neder. Paņemsim brūnas. Nē, nē, mīlīt, šitā lūpene tev galīgi nepiestāv, ņem lūpu spīdumu. Persiku krāsā. Vai caurspīdīgu. Un...tikai ne matu sprādzi! Hesus un Marija, es saprotu, ka ērti un ātri, bet - prasti, tas ir šausmīgi prasti. Ņem mazās sprādzītes. Tā...nu jau daudz labāk. Un nopērc jaunu mēteli. Astoņdesmitie sen jau garām, polsteru laiks tāpat. Dažreiz es, ejot pa ielu, klausoties savu mazo Shiro pleijerīti, eju vienā ritmā ar mūziku. Un pametu skatu uz debesīm. Pieliecu galvu. Noslāpēju smaidu. Visu mūzikas ritmā. Viens, divi, trīs, čēētri, pieci, seši, septiņi. Pie četrinieka kāja nevelkas pa zemi kā kroplītim. Pie četrinieka es domās apgriežu riņķi. Voila!

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.