|
|
|
Oktobris 9., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 23:33 - .vēstule.
- Mēs laikam sāksim dzīvot kopā, - viņa raksta, - pa īstam.
Pēc tam, kad laiks aizvadīts vienos vienīgos strīdos un nesaskaņās. Pēc
tam, kad viņi ir šķīrušies un atkal sagājuši kopā tik daudz reižu, ka
sanāk meksikāņu seriāla cienīgs scenārijs. Pa īstam.
- Es laikam esmu tiešām iemīlējusies,
- viņa raksta. Pēc tam, kad dzīvojusi vienās šaubās un meklējusi
iemeslus savai kopā-būšanai ar viņu. Pēc tam, kad sodījusies par to,
cik neveiksmīgi viņai visas attiecības beigušās. Tiešām iemīlējusies.
Tas izklausās pēc laimīga mīlestības stāsta, kurā cilvēki, izgājuši
cauri grūtībām, kas bija viņi paši, un pārvarējuši šķēršļus, kurus sev
bija radījuši, paliek kopā un dzīvo laimīgi mūžu mūžos. Neticu. Nevaru
noticēt. Viņa ir pārāk, pārāk un viņš ir vēl pārāk, vēl pārāk. Tā nav
slavas dziesma vīriešu pārspēkam attiecībās vispār, bet šajās ir manāms
pārsvars. No draudzenes palikusi pāri vairs tikai matu krāsa. Tagad
viņas vietā ir pavisam cits cilvēks.
- Mēs pēdējā laikā ļoti reti redzamies, - viņa raksta, - tāpēc mēs laikam sāksim dzīvot kopā, pa īstam.
Attiecībās viens vienmēr mīl vairāk.
Nē, es nezinu, kas ir mīlestība. Es zinu kaut ko daudz labāku.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |