|
Oktobris 2., 2005
f | 20:15 - .mīļais. to sajūtu kas man tagad ir es ne pret ko un ne par ko negribētu
iemainīt tā sajūta lika uz sevi pagaidīt vispirms dodot garīgu
nelīdzsvarotību vienā brīdī niknums otrā brīdī vienaldzība
trešajā brīdī asaru migla priekš acīm ceturtajā brīdī enerģijas un
apņēmības pieplūdums piektajā brīdī atkal niknums un tā uz riņķi uz
riņķi vien tā sajūta ir bez nosaukuma bet ir baigi labi un gribas
smaidīt un to es arī daru un vēl tikai gribas ar piemiegtu aci
pačukstēt ka nez vai es vēl kādreiz gribēšu to kopā būšanu un nevis
tāpēc ka slikti būtu bijis nē es vienkārši brīvību pārāk mīlu sevi
pārāk mīlu neatkarību pārāk mīlu un tagadiņ oi tagadiņ es tiešām to
lielo rudens džemperi uzadīšu un rudeni mīlēšu jo rudens ir mans
laiks forever and for always
tava forsaken
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |