|
|
|
Jūnijs 1., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 01:38
Galīgi vairs nezinu, ko ar jūzerpikčeriem iesākt. Acis jau kubā
metas, bet nekur neko sakarīgu nevaru atrast. Pēc gulēšanas uz
neizvilkta dīvāna man ir stīvi pleci un kakls. Tagad to jūtu perfekti.
Sēdēju uz balkona, situ zārkā naglas un man pēkšņi ļoti sagribējās
aizbraukt uz laukiem. Sen neesmu tur bijusi... Tāds paradokss neliels
sanāk - esmu te, gribu būt tur; būšu tur, gribēšu atpakaļ. Nez, kā es tur izdzīvošu - bez sava mīļā pc un neta.. Skan vienkārši šausmīgi, es zinu. Esmu atkarīga. Bet - ko lai es vēl, ellē ratā, daru?
Pastaigājos pa pilsētu un sajutos maķenīt.. lieka(?).nezinu.. Galīgi
neiederos tajā tautā. Vai arī - viņi neiederās manā pasaulē. Jā,
visticamāk (vislabāk) tā. Visi vienādi. Vislabāk man patika viena
skuķene... viscaur rozā.. Man bezmaz vai lomkas sākās, viņu
ieraugot. Bet, no otras puses, man tas arī ir vienalga. Kāda man daļa,
ko dara citi? Kāda man daļa, ko domā citi? Kaut gan.. citreiz gribas
telepāta spējas. Kaut uz mirkli. Mācēt nolasīt citu domas.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |