Dīvaini skatīties, cik maz ierakstu parādās. Nē, patiesībā, tas nav dīvaini, tas ir pilnīgi normāli. Bet man gan patīk lēkāt ar pirkstiem pa taustiņiem. Tad jūties kā kaut kas cits. Nē, nevis jūties, bet vari iedomāties esam kaut kas cits. Kāds cits.

The Punisher. Vai varētu būt kaut kas labs? Nezinu. Nav daudz filmu, kas manī izraisa vēlmi tās redēt. Troja? Nē. The Day After Tomorrow? Nē. To Kill A King? Nē. Titāniks:dzelmes rēgs? Nē. 21 grams? Jā, to varētu mēģināt..Vēl varētu Purpura upes: Apokalipses eņģeļi paskatīties. Man patika pirmā daļa. lai arī vairs neatceros beigas. Bet atceros, ka patika.

Tikko nosiekalojos, skatoties, how people dance and feel the beat... Veids Robsons ir...mmm... esmu savaldzināta. Un Lestats (kas grāmatā ir iztulkots kā Listets) Vampīru hronikā mani ir apbūris pilnīgi un galīgi, lai arī zilacaiņi blondīņi galīgi nav mans tips. Te nu ir pierādījums, ka izskats nebūt nav noteicošais. Bet prāts..domāšanas veids.. 

Es pat izdomāju, ka kādu laiku pavērošu (pēc tam, kad nodošu atpakaļ to hroniku), vai tauta lasa to grāmatu vai nelasa. Un - ja nelasa... kur mana lielā melnā soma?