|
Jūlijs 8., 2005
f | 23:14 - .es gribu rudeni. Plānotājā esmu visu saplānojusi - ko un kā darīšu, lai 16. datumā nav
jāskrien pa galvu pa kaklu. Bet, bet, bet. Es negribu neko darīt. Es
negribu izmēģināt, kā man izskatīsies tā zelta nagu laka. Es negribu
domāt, kā veidot matus, lai neizskatītos pēc kāda sprādziena upura vai
čigānietes. Es negribu domāt, kā krāsošu acis. Es negribu pat domāt, ko
es vilkšu, tā īsti.
Jā, es jau varu izdomāt visu ko, bet - jēga?
Es negribu arī zināt tos eksāmenu rezultātus, jo, varu saderēt, nekāds
A līmenis man nebūs; galu galā - ja tu, cilvēk, nevari atcerēties, kā
laimu raksta angliski, nu tad ko tur lieki vairs piebilst.
Šķiet, man vismaz puse matu ir izkrituši. Lūk, tā. Atjūsminājāties par maniem skaistajiem matiem.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |