saistībā ar dzimšanas dienām (kuras tagad nevienam nav, and yet), domāju, ka tagad, kad jādomā dāvanas aizvien pusaudzīgākiem bērniem, es nemaz vairs neatceros, kas man patika tajā vecumā. un tad es nodomāju, ka es taču cibā rakstu no 17 gadiem, kas praktiski tas pats pusaudzis jau vien ir. paskatīšos ka es arhīvus ap dzimšanas dienas laiku. 

cringe fest! klusītiņām pamiru no kauna un

spēju tikt cauri tikai pirmajam te piefiksētajam laikam - 18. dzimšanas dienai divtūkstoš ceturtajā. gudrāka gan nepaliku - kas man patika. acīmredzot, man ap to laiku bija temperatūra, bet es tāpat kaut kā tiku pie dažām liela izmēra puķēm, par ko priecājos (grandiozas puķes - check). un man mugurā bija svārki. droši vien tie melnie. ak dievs, zeme atveries.

 

kurš vispār izdomāja, ka 18 ir labs vecums, kad cilvēkus pasludināt par pilntiesīgām būtnēm?