aizbraucu, tātad, uz hifu (augstas intensitātes fokusēta ultraskaņa).

nesaprotu, kāpēc viņi vienmēr saka, ka tās procedūras ir nesāpīgas.

tur ar tādu aparātu, ar augstas frekvences ultraskaņu vai ko tur, silda tavus ādas slāņus trīs dziļumos.

tas dziļākais, ar ko sāk, ir vissāpīgākais, jo īpaši tajā vietā, kur kauli, proti, visi zobi, žoklis, zods. vaigu kauli, for some reason, nē.

tad nāk mazāk dziļais, un mazāk sāpīgais, bet no pirmā deju riņķa tur viss jau tāpat ir diezgan jutīgs, tā ka uz beigām tāpat jau domā, kaut nu drīzāk būtu cauri, nez cik labi iztur citi un vai kāds varbūt ir piecēlies un aizgājis procedūras vidū.

un tad nāk pats pats nedziļākais (bet es neteiktu, ka virsējais) slānis. nu, tas varbūt tik tiešām būtu nesāpīgs, ja nebūtu iepriekšējie divi bijuši pirms tam.

tad ar atsevišķu uzgali apstrādā zem acīm un pie deguna, virs lūpām un zodu, nu, tas nudien nesāp.

tomēr, neskatoties uz visu iepriekšminēto, apsārtums nogāja ļoti fiksi - kamēr paspēju no salona līdz centram atnākt.

nākamajā dienā sejas apakšējā daļa bija piepampusi.