nu ko, izskatās, ka tomēr braukšu uz krakovu.

zinu, ka normāli cilvēki, domājot par ceļojumiem, parasti ir sajūsmā un domā par labo - izraušanās no mājas rutīnas un whatnot. re, au vispār ceļo ar veselu ciemu, un neviens plakstiņš nenoraustās. labi, plakstiņi man arī neraustās, bet mani uztrauc, cik gan gluda var būt ceļošana, kurā iekļauts ļoti ilgs brauciens ar mašīnu turp un atpakaļ. neesmu arī īpaši sajūsmināta par mantu kravāšanu. neesmu sajūsmā, ka tas viss ir svētku laikā, kad mana sapņu atpūta būtu nekustēt ārā no mājas vai arī kustēt tikai, kad pati to gribu. nepatīk, ka atbrauksim, un uzreiz jaunais gads, kur atkal uzreiz nākamie plāni. bet man patīk rutīna, man patīk mājās, man tur ir labi, why would i want to leave? bet es tomēr braucu, jo pasauli jāredz. citas motivācijas man nav.