|
Jūnijs 29., 2005
f | 01:36 Cikos man būtu jāaiziet gulēt, lai es kā normāls baltais cilvēks, kurš
bauda vasaras brīvdienas, pamostos ne agrāk kā pulksten 12.oo?
Laikam jau man ir tik daudz darbu, kurus vēlos darīt, ka miegs
vienkārši izplēn. Nav jau nemaz tik daudz. Nu - vispirms jau - lasīt
Annas Raisas grāmatu Lasher vakarnakt sāku,
kas ir tik savaņģojoša, ka man tik tiešām jāizmanto tik aizvēsturisks
vārds kā 'savaņģojošs'. Mona, Mona, Mona, trīspadsmitgadīgā Mona. Mazā
Mona noskatījusi Maiklu, bet viena cilvēka dēļ nedrīkstu stāstīt neko
tālāk.
Gribas ilgāk būt augšā arī tādēļ, lai ilgāk varētu Delerium paklausīties. Esmu iemīlējusies. Wisdom, Terra Firma, Innocente, Duende... Esmu savaldzināta no matu saknītēm līdz pirkstu galiņiem.
Un jādomā arī par izlaidumu - kā lai es beigās neatjēdzos dažas stundas pirms ze big ivent
skatā kā no kartupeļu lauka atnākusi. Zinu jau, ka tam visam nav jēgas.
Domāt varu, ko vien sirds kāro, bet viss tāpat būs citādi.
Un, saskatījusies Sex & The City
es tagad kāroju pēc labas kafijas, labas cigaretes un naksnīgas
pastaigas pa Manhetenu. Nevaru dabūt nevienu, jo kafiju vārīt nozīmē
troksni radīt, labu cigarešu man nav, un Manhetenas man arī nav. Ir tikai Ņūorleāna iekš Lasher.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |