ļoti izbaudīju pretend it's a city.

atceros, reiz kaut kurā skolā bija uzdevums intervēt kādu pieaugušo, par viņa piedzīvoto vai pārdzīvoto dzīvē, kaut kā tā, un rekomendēja neizvēlēties nevienu, kas jaunāks par 30 vai 35, neatceros. un tolaik es domāju, kāpēc tāds ierobežojums? trīdesmitgadnieki (vai 35gadnieki) taču ir tik veci, viņiem ir daudz, ko teikt! bet nu, daudz ko teikt vēl nenozīmē, ka viss ir vērtīgs vai pat interesants, vai ne. bet principā tikai ar laiku, paklausoties pieaugušo cilvēku manifestus, sapratu, ka - well, tāpēc ka jaunie ir jaunie, lai arī cik pieredzējuši paši sev vai par viņiem jaunākiem šķiet. es domāju, skolotājai vajadzēja likt limitu "ne jaunāki par 45". protams, nav teikts, ka  ar vecumu nāk arī spēja pastāstīt, bet jo vairāk gadus tu esi nodzīvojis, jo vairāk tu esi redzējis, kā laiki mainās, jo vairāk tev ir izejmateriāla.