> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Maijs 25., 2004

f

15:45 Es, protams, jau sen zināju, cik unikāla esmu, bet vakardiena un šodiena ir pārspējušas visu. Nu ok. Visu nē, bet daudz. Kad vakarvakar gāju no Vecrīgas, pienāk man dzēruša paskata onkulītis un pasniedz puķu pušķi. Es skatos uz viņu lielām acīm, šis skatās uz mani, bet nekā nesaka. Paņēmu pušķi, pamāju ar galvu, kā teikdama paldies , un gāju tālāk. Jutu, ka tas pušķis man galīgi neder - jutos tik neērti, to rokā turot. Kad vecis vairs nebija redzams, noliku  uz soliņa parkā un gāju tālāk.  Pie ieejas stacijā vēl viens iereibis ģīmis tā ap 50 g. nopētīja mani un noteica -cik skaista meitene..šausmas.. skaista Viens ir piedzēruša cilvēka murgi, bet otrs ir, ja tas pļēgurs tev velkas pakaļ. Mani jau panika nemaz neparāva, nē. Pulkstens ir 22.00, tu velcies viena cauri tunelim un tev pakaļ velkas kaut kāds vecis, murmulēdams, cik tu skaista. Es jau nemaz neteikšu, ka apsvēru domu par skriešanu. Sodījos, ka uzvilku tos svārkus. Visa sāls svārkos. Bet tak gari! Līdz zemei. Izfigņoju divus iemeslus, kāpēc es patīku dzērājiem.  (Turpinājums sekos.) (Ūdenspīpe un filma sauc.) (Un korinte.)

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.