aizbraucam uz dārziņu, izkāpjam no mašīnas, E paliek mani pagaidīt uz trotuāra, kamēr paņemu viņa somu.

tikmēr no mugurpuses viņam uzpūš tāds vējš, ka papūš viņu pāris soļus uz priekšu, un tad kā kino: vispirms šoka kliedziens, tad no bailēm ieraudāties gribēja, tad sāka ne ta dusmoties, ne ta lamāties, un aktīvi žestikulēt, gandrīz aizpūta taču!