Vakarnakt, ap pulksten vieniem, atskan mans vārds mammas sašutušajā balsī. Manas smadzenes sāk drudžini darboties - ko es atkal esmu [vai neesmu] izdarījusi, ka viņa tādā nakts stundā [kad es esmu cītīgi iegrimusi grāmatā] mani sauc...
Un tad viņa sāk smieties, ienāk manā istabā un smejoties izdveš, ka bija taču nopirkusi man dāvanu sakarā ar skolas beigšanu :D
Dāvanu ir grūti aprakstīt, bet man ļoti patīk un ir tiešām skaists, dekoratīvi-praktiski pielietojams priekšmets. Divi priekšmeti. Divi vienā. Jums nav jāmin :)